nùomũrêt, tr.,

1) festmauern:
ieskati tik˙pat kâ cementu nuomūrē̦ti MWM. VIII, 462;

[2) n. grāmatas U., Bücher schlimm zurichten.]
Refl. - tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuomūrējies kâ mūrnieks Kand., Ahs., [Bauske].

Avots: ME II, 823

nùomũrêt, Refl. -tiês,

1): nuomūrējies ar kreimu Pas. XI, 398; ‡

2) unversehens gemauert werden
(perfektiv) Saikava: tâ jau nuomūrējas šķībs mūrs, kad mūrē bez luodējamā.

Avots: EH II, 71