nopratināt
nùopratinât, tr., ab-, ausfragen, verhören: tiek nuopratināti pa pāris liecinieku A. XI, 756. Subst. nùopratinãjums, das Verhör; nùopratinâšana, das Verhören; nùopratinâtãjs, wer verhört.
Avots: ME II, 834
Avots: ME II, 834
'nopratināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: