nopratināt

nùopratinât, tr., ab-, ausfragen, verhören: tiek nuopratināti pa pāris liecinieku A. XI, 756. Subst. nùopratinãjums, das Verhör; nùopratinâšana, das Verhören; nùopratinâtãjs, wer verhört.

Avots: ME II, 834