notalkāt
nùotàlkât, ‡
2) während einer
tàlka I vertun: talkā ēžu, talkā dzēru, ... talkās vien nuotalkāju ... vainadziņu Tdz. 47457.
Avots: EH II, 99
2) während einer
tàlka I vertun: talkā ēžu, talkā dzēru, ... talkās vien nuotalkāju ... vainadziņu Tdz. 47457.
Avots: EH II, 99