nùotàlkât, tr., mit Hilfe eingeladener Arbeiter eine Arbeit beendigen: Jānīt[i]s savu linu druvu ar talkām nuotalkāja BW. 28434.

Avots: ME II, 871

nùotàlkât, ‡

2) während einer
tàlka I vertun: talkā ēžu, talkā dzēru, ... talkās vien nuotalkāju ... vainadziņu Tdz. 47457.

Avots: EH II, 99