Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ošļāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ošļāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apkošļāt

apkuošļât, apkuožļât Gr. - Behrsen, tr., demin., ringsum anbeissen, benagen: kas tad man te dažus ābuoltiņus apkuošļājis? LP. III, 29.

Avots: ME I, 97, 98

košļāt

kuôšļât [auch Trik., C., Lis., Jürg., kuõšļât Gr. - Essern, Lautb., Bauske, Selg., Wandsen], kuõšņât A., Smilt., Perk., [Warkl., kuõšņât Wandsen], tr., freqn., wiederholt beissen: krustmeita kuošļāja lūpas Sudr. E. es kuošļāju spalvas kātiņu AU. tie uošņā, kuošņā, brien un skrien Jaun. dzej. 40. Refl. -tiês, einander beissen, schuppen: zirgi kuošļājas Etn. IV, 97 od. kuôšņãjas Ahs. In Kand. kuõšklât [?].

Avots: ME II, 349, 350

nokošļāt

‡ nùokuošļât, wiederholt beissend abbeissen: n. pīpei galu.

Avots: EH II, 58

ošļāt

uošļât, -ãju, = uošņât: nu iet ve̦de̦kla diršļādama; vīra māte pakaļ uošļādama BW. 25566, l. Zunächst zu li. uoslỹs "der Riecher".

Avots: ME IV, 423

pakošļāt

pakuošļât, tr., etwas beissen, beissend probieren: pakuošļā - ne˙kas, pumpurs vien ir LP. VII, 577.

Avots: ME III, 52

sakošļāt

sakuôšļât, sakuõžļât Nigr., sakuôžļât Wolm., sakuõžaļat Lautb., tr., freqn., zerbeissen, zerkauen: māte sakuošļā garuoziņu MWM. uz... izsutušām vietām uzliek sakuošļātu skābu rudzu maizi Etn. IV, 2. katru kumuosu labi zuobiem sakuošļājuot A. v. J. 1897, S. 654. iemauktam sakuošļāta... pavada 1901, S. 23. viņš sakuošļāja aizdedzinātuo cigareti MWM. X, 380.

Avots: ME II, 661

saošļāt

sa-uošļât, sa-uošņât, tr., freqn. zu sauost, riechen, erwittern: incis paliek.., ausīgs, it kâ būtu kaut kuo savādu sauošļājis Vīt. 40. cepeti sauošņādami LP. I, 107. Refl. sauõšņâtiês, sich beriechen Ahs.: sveši zirgi sauošņājas.

Avots: ME III, 779

uzkošļāt

uzkuošļât,

1) wiederholt beissend zum Vorschein kommen lassen:
uzkuošļāt asinis lūpām Wolmarshof;

2) ein wenig kauen:
uzkuošļāt tabaku Memelshof.

Avots: ME IV, 349

Šķirkļa skaidrojumā (3)

saļeckāt

‡ saļe̦ckât Salis, weich schlagen; "sakuošļāt": suns mutē saļe̦ckā gaļu.

Avots: EH XVI, 428

snakšķināt

‡ snakšķinât Siuxt, die Kinnladen bewegen, sich gleichsam zum Essen anschicken; taut (fr)essen, "kuošļāt": vilki nākuši pretī un zuobus vien snakšķinājuši. kad sivē̦ns sāk jau iet gar cūkas sili, pauošņāt, s., tad jāsāk viņam duot ēst.

Avots: EH II, 541

zaņģēt

zaņģêt,

1): "kuošļāt" (mit aņ̃) Popen "allzu" ME. IV, 689 zu verbessern in "2) allzu".

Avots: EH II, 801