Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uošņât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uošņât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)

noošņāt

nùouošņât: (suns) nuouošņājis ceļu līdz ... Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH II, 104

pārošņāt

[pãruošņât,

1) durchschnüffeln, durchstöbern
Arrasch;

2) von neuem beschnuppern:
suns pāruošņāja pē̦das Golg.]

Avots: ME III, 185

pieošņāt

pìeuošņât,

1) schnuppernd erlangen:
kuo tur pìeuošnāsi?

2) schnuppernd (etwas Böses) antun:
pìeuõšņāt uotram nelaimi Salis.

Avots: ME III, 307

rošņāt

ruošņât,

1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 392

rošņāt

ruošņât, -ãju,

1) auch ruošnêt St., U., alle Winkel durchsuchen U., scharren Erlaa, Kruschkaln n. U.: pa lauku ruošņāt Kronw.;

2) "?": tur vēl laba, dzīva dvaša ruošņā (ist rührig?)
Seifert Latv. chrest. III, 1, 144.

Avots: ME III, 583

uzošņāt

uzuošņât, riechend, witternd auffinden; aufschnüffeln Celm., aufstöbern: dzē̦rājs uzuošņāja šņabi. varējuši uzuošņāt katru pa pēdām LP. VI, 24. Kriša būs viņu, nabagu, uzuošņājis Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 172. beidzuot uzuošņājis tas sakarus MWM. IX, 912. uzuošņāt, kur lē̦tāka prece.

Avots: ME IV, 396

Šķirkļa skaidrojumā (8)

apostīt

apuôstît [li. apúostyti], apuošņât, apuôšķêt C., freqn., tr., beriechen, beschnuppern: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostît Etn. II, 121; luopi savu barību apuošķē. Refl. -tiês, sich gegenseitig beriechen, beschnuppern: suņi apuošņājas. apuostīsies, - gan jau satiks A. XX, 304.

Avots: ME I, 133

ošļāt

uošļât, -ãju, = uošņât: nu iet ve̦de̦kla diršļādama; vīra māte pakaļ uošļādama BW. 25566, l. Zunächst zu li. uoslỹs "der Riecher".

Avots: ME IV, 423

ošņāt

uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit uõ ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo 2 ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.

Avots: ME IV, 423

ožņāt

uožņât BW. VI, S. 155, LKVv., (mit uõ ) Bl., uožnêt Biel. n. U., = uošņât.

Avots: ME IV, 427

paostīt

pauôstît, pauošņât, tr., intr., ein wenig dann und wann riechen, schnuppern: viņa pāuostīja, vai dvaša nesmird pēc alkohola A. XX, 772. zirgs vērīgi pauošņāja sava kuopēja matus Vēr. II, 199.

Avots: ME III, 130

saošļāt

sa-uošļât, sa-uošņât, tr., freqn. zu sauost, riechen, erwittern: incis paliek.., ausīgs, it kâ būtu kaut kuo savādu sauošļājis Vīt. 40. cepeti sauošņādami LP. I, 107. Refl. sauõšņâtiês, sich beriechen Ahs.: sveši zirgi sauošņājas.

Avots: ME III, 779