Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uošņât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uošņât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (7)
noošņāt
[nùouošņât, = nùouostît. Refl. -tiês, = nùouostîties: zirgs nuouošņājās, bet neēda.]
Avots: ME II, 880
Avots: ME II, 880
pārošņāt
[pãruošņât,
1) durchschnüffeln, durchstöbern
Arrasch;
2) von neuem beschnuppern:
suns pāruošņāja pē̦das Golg.]
Avots: ME III, 185
1) durchschnüffeln, durchstöbern
Arrasch;
2) von neuem beschnuppern:
suns pāruošņāja pē̦das Golg.]
Avots: ME III, 185
pieošņāt
pìeuošņât,
1) schnuppernd erlangen:
kuo tur pìeuošnāsi?
2) schnuppernd (etwas Böses) antun:
pìeuõšņāt uotram nelaimi Salis.
Avots: ME III, 307
1) schnuppernd erlangen:
kuo tur pìeuošnāsi?
2) schnuppernd (etwas Böses) antun:
pìeuõšņāt uotram nelaimi Salis.
Avots: ME III, 307
rošņāt
ruošņât,
1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 392
1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 392
rošņāt
uzošņāt
uzuošņât, riechend, witternd auffinden; aufschnüffeln Celm., aufstöbern: dzē̦rājs uzuošņāja šņabi. varējuši uzuošņāt katru pa pēdām LP. VI, 24. Kriša būs viņu, nabagu, uzuošņājis Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 172. beidzuot uzuošņājis tas sakarus MWM. IX, 912. uzuošņāt, kur lē̦tāka prece.
Avots: ME IV, 396
Avots: ME IV, 396
Šķirkļa skaidrojumā (8)
apostīt
apuôstît [li. apúostyti], apuošņât, apuôšķêt C., freqn., tr., beriechen, beschnuppern: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostît Etn. II, 121; luopi savu barību apuošķē. Refl. -tiês, sich gegenseitig beriechen, beschnuppern: suņi apuošņājas. apuostīsies, - gan jau satiks A. XX, 304.
Avots: ME I, 133
Avots: ME I, 133
ošināt
ošļāt
ošņāt
uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit uô 2 ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit uõ ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo 2 ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.
Avots: ME IV, 423
Avots: ME IV, 423
osnīt
ožņāt
paostīt
saošļāt
sa-uošļât, sa-uošņât, tr., freqn. zu sauost, riechen, erwittern: incis paliek.., ausīgs, it kâ būtu kaut kuo savādu sauošļājis Vīt. 40. cepeti sauošņādami LP. I, 107. Refl. sauõšņâtiês, sich beriechen Ahs.: sveši zirgi sauošņājas.
Avots: ME III, 779
Avots: ME III, 779