Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'oderēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'oderēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (27)
aizoderēt
‡ II àizuõderêt, hinter etwas hinsteuern (tr.), -lenken Dunika, Rutzau: a. ragus aiz ce̦lma.
Avots: EH I, 60
Avots: EH I, 60
ieoderēt
izkoderēt
izmoderēt
izmoderēt
izmuoderêt, tr., zum besten haben, ausnarrieren: Juris izmuoderēja ir pašu nelabuo Etn. IV, 53.
Avots: ME I, 775
Avots: ME I, 775
izoderēt
knoderēt
knoderēties
koderēt
kuõderêt,
1) (wiederholt) beissen:
kuce kuoderē kuce̦nu Gr. - Sess.;
2) "züchtigen"
Lubn.
Avots: ME II, 341
1) (wiederholt) beissen:
kuce kuoderē kuce̦nu Gr. - Sess.;
2) "züchtigen"
Lubn.
Avots: ME II, 341
loderēt
moderēt
moderēt
muõderêt, -ẽju, intr., sich mit der Milchiwirtschaft beschäftigen: viņš muoderēja tik ilgi, līdz samuoderēja muižu.
Avots: ME II, 682
Avots: ME II, 682
noderēt
nùoderêt
1): bija nuode̦rē̦ts (= nuolīgts), ka ... Salis. viņš atdevis māju nāburgam, - tâ bîjis nuode̦re̦ts Salis n. FBR. XV, 76. cits saimnieks nuoder lē̦tāk, cits - dārgāk Seyershof; ‡
4) abdingen
Oknist: kādu latu varēs n., - buodnieks atlaidīs; ‡
5) eine Wette abschliessen:
tâ abi nuoderējuši Pas. XIV, 379. Refl. -tiês: nuoderējies pie ve̦lna par kalpu Pas. XIV, 168.
Avots: EH II, 39
1): bija nuode̦rē̦ts (= nuolīgts), ka ... Salis. viņš atdevis māju nāburgam, - tâ bîjis nuode̦re̦ts Salis n. FBR. XV, 76. cits saimnieks nuoder lē̦tāk, cits - dārgāk Seyershof; ‡
4) abdingen
Oknist: kādu latu varēs n., - buodnieks atlaidīs; ‡
5) eine Wette abschliessen:
tâ abi nuoderējuši Pas. XIV, 379. Refl. -tiês: nuoderējies pie ve̦lna par kalpu Pas. XIV, 168.
Avots: EH II, 39
noderēt
nuoderêt [li. nuderė´ti "abdingen"], tr.,
1) abmachen, vereinbaren, abschliessen, verdingen:
tu viņam atlaidi nuo nuode̦rē̦tā laikā Blaum. nuode̦rē̦ts miers Laun. vai jūs savu puiku jau e̦sat kur nuoderējuši? A. XX, 267;
2) taugen, passen, zupass kommen, gelten, zu etw. od. als etwas dienen:
lai paglabājuot tuo, - priekšdienām nuoderēšuot LP. V, 266. tas tev savā reizē nuoderēs II, 54. zāles nuoderēja guosniņas vārīgajām iekšām Etn. IV, 69. pļava nuoderējuse vairāk saimniekiem par luopu ganībām LP. VII, 1301;
[3) durch eine Wette einem Wette einem etwas abgewinnen
U.] Refl. - tiês, sich verdingen, einen Vertrang mit einender abschliessen, eine Wette eingehen: tad arī kučieris pie viņa nuoderējies Aps.
Avots: ME II, 774
1) abmachen, vereinbaren, abschliessen, verdingen:
tu viņam atlaidi nuo nuode̦rē̦tā laikā Blaum. nuode̦rē̦ts miers Laun. vai jūs savu puiku jau e̦sat kur nuoderējuši? A. XX, 267;
2) taugen, passen, zupass kommen, gelten, zu etw. od. als etwas dienen:
lai paglabājuot tuo, - priekšdienām nuoderēšuot LP. V, 266. tas tev savā reizē nuoderēs II, 54. zāles nuoderēja guosniņas vārīgajām iekšām Etn. IV, 69. pļava nuoderējuse vairāk saimniekiem par luopu ganībām LP. VII, 1301;
[3) durch eine Wette einem Wette einem etwas abgewinnen
U.] Refl. - tiês, sich verdingen, einen Vertrang mit einender abschliessen, eine Wette eingehen: tad arī kučieris pie viņa nuoderējies Aps.
Avots: ME II, 774
oderēt
I uõderêt,
2): auch (mit ùo 2 ) Sonnaxt; ‡
4) (eine Wand) mit Futter versehen
Orellen: uo. ē̦ku nuo iekšpuses, dažreiz ar ķieģeļiem.
Avots: EH II, 742
2): auch (mit ùo 2 ) Sonnaxt; ‡
4) (eine Wand) mit Futter versehen
Orellen: uo. ē̦ku nuo iekšpuses, dažreiz ar ķieģeļiem.
Avots: EH II, 742
oderēt
I uõderêt, -ẽju,
1) (Kleider) füttern
St., U.;
2) (Pferde) füttern (mit Hafer aus dem Sack
Wessen) St., U.: zirgus uoderējuot Janš. Dzimtene 2 I, 210;
3) prügeln:
tiks mugura uode̦rē̦ta BW. 26072. Aus mnd. voderen.
Avots: ME IV, 412
1) (Kleider) füttern
St., U.;
2) (Pferde) füttern (mit Hafer aus dem Sack
Wessen) St., U.: zirgus uoderējuot Janš. Dzimtene 2 I, 210;
3) prügeln:
tiks mugura uode̦rē̦ta BW. 26072. Aus mnd. voderen.
Avots: ME IV, 412
oderēt
oderēt
II uõderêt, -ẽju, (beim Balkenführen den hinteren Teil des Schlittens) steuern Dunika.
Avots: ME IV, 412
Avots: ME IV, 412
paoderēt
pauõderêt, tr., etwas füttern: zemnieks varuot pauoderēt savus zirgus LP. VII, 483.
Avots: ME III, 130
Avots: ME III, 130
samoderēt
samuõderêt, sich mit der Miichwirtschaft beschäftigend erwerben: viņš muoderēja tik ilgi, līdz samuoderēja muižu.
Avots: ME II, 691
Avots: ME II, 691
saoderēt
sa-uõderêt,
1) abfüttern:
s. zirgus Nigr.;
2) beissend zerreisšen:
suns sauoderēja puikam bikses.
Avots: ME III, 778
1) abfüttern:
s. zirgus Nigr.;
2) beissend zerreisšen:
suns sauoderēja puikam bikses.
Avots: ME III, 778
saskloderēt
skroderēt
skroderēt
skruõderêt, -ẽju,
1) schneidern
Wid.;
2) heftig und intensiv stechen
C., Arrasch, Stockm., Laud., Mar., AP.: nuo rīta mušas sāk skruoderēt Austriņš Nuopūtas vējā 90;
3) hin und her laufen:
var gan tas suns skruoderēt! Bewershof, Salis.
Avots: ME III, 900
1) schneidern
Wid.;
2) heftig und intensiv stechen
C., Arrasch, Stockm., Laud., Mar., AP.: nuo rīta mušas sāk skruoderēt Austriņš Nuopūtas vējā 90;
3) hin und her laufen:
var gan tas suns skruoderēt! Bewershof, Salis.
Avots: ME III, 900
uzoderēt
I uzuoderêt, (ein Pferd mit Hafer) auffüttern: uzuoderēt zirgu (ceļā) Bauske, Dond., Frauenb., Stenden, Wandsen.
Avots: ME IV, 395
Avots: ME IV, 395
uzoderēt
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atsmiet
‡ atsmiêt, lachend erwidern: "kur gan labākus ārstus ņemsi ...?" atsmēja Cukans Ezeriņš Leijerk. II, 52 (ähnlich: II, 23). Refl. -tiês,
2): "stabule... var labi nuoderēt", atsmejas Mika Janš. Mežv. ļ. II, 420.
Avots: EH I, 168
2): "stabule... var labi nuoderēt", atsmejas Mika Janš. Mežv. ļ. II, 420.
Avots: EH I, 168
mačīt
stogs
‡ stuôgs Bērzgale "ein schmaler Riemen (beim Anspannen von Pferden benutzt)"; s. var nuoderēt arī par paceļamuo ebenda.
Avots: EH II, 598
Avots: EH II, 598