Paplašinātā meklēšana

‡ I àizuõderêt Frauenb., (ein Pferd) ein wenig (mit Hafer) füttern (perfektiv).

Avots: EH I, 60

‡ II àizuõderêt, hinter etwas hinsteuern (tr.), -lenken Dunika, Rutzau: a. ragus aiz ce̦lma.

Avots: EH I, 60

ìeuõderêt, tr.,

1) füttern:
svārkus;

2) füttern, zu fressen geben:
zirgus.

Avots: ME II, 85

izkuoderêt "handgreiflich oder mit Worten züchtigen, durchschelten" Neuermühlen.]

Avots: ME I, 758

izmuoderêt: tevi izmuoderēšu ("?") tâ, ka tu man uotrreiz vairs nebalamutēsies Janš. Dzimtene V, 170; "paveikt, pārspēt" Wessen: es viņu gan izmuoderēšu.

Avots: EH I, 468

izmuoderêt, tr., zum besten haben, ausnarrieren: Juris izmuoderēja ir pašu nelabuo Etn. IV, 53.

Avots: ME I, 775

izuõderêt, tr., ausfüttern: bedres dažreih izuoderēja akmeņiem Antr. II, 82.

Avots: ME I, 822

knuoderêt Diet., = knibêt I.

Avots: EH I, 635

knuõderêtiês Gr. - Essern, = knuõterêtiês.]

Avots: ME II, 251

kuõderêt,

1) (wiederholt) beissen:
kuce kuoderē kuce̦nu Gr. - Sess.;

2) "züchtigen"
Lubn.

Avots: ME II, 341

‡ loderêt Lubn., lodierêt Kalz., ohne Arbeit leben. Vgl. ‡ luderêt.

Avots: EH I, 758

muõderêt: zur Bed. vgl. auch izmuoderêt.

Avots: EH I, 840

muõderêt, -ẽju, intr., sich mit der Milchiwirtschaft beschäftigen: viņš muoderēja tik ilgi, līdz samuoderēja muižu.

Avots: ME II, 682

nùoderêt

1): bija nuode̦rē̦ts (= nuolīgts), ka ... Salis. viņš atdevis māju nāburgam, - tâ bîjis nuode̦re̦ts Salis n. FBR. XV, 76. cits saimnieks nuoder lē̦tāk, cits - dārgāk Seyershof; ‡

4) abdingen
Oknist: kādu latu varēs n., - buodnieks atlaidīs; ‡

5) eine Wette abschliessen:
tâ abi nuoderējuši Pas. XIV, 379. Refl. -tiês: nuoderējies pie ve̦lna par kalpu Pas. XIV, 168.

Avots: EH II, 39

nuoderêt [li. nuderė̕ti "abdingen"], tr.,

1) abmachen, vereinbaren, abschliessen, verdingen:
tu viņam atlaidi nuo nuode̦rē̦tā laikā Blaum. nuode̦rē̦ts miers Laun. vai jūs savu puiku jau e̦sat kur nuoderējuši? A. XX, 267;

2) taugen, passen, zupass kommen, gelten, zu etw. od. als etwas dienen:
lai paglabājuot tuo, - priekšdienām nuoderēšuot LP. V, 266. tas tev savā reizē nuoderēs II, 54. zāles nuoderēja guosniņas vārīgajām iekšām Etn. IV, 69. pļava nuoderējuse vairāk saimniekiem par luopu ganībām LP. VII, 1301;

[3) durch eine Wette einem Wette einem etwas abgewinnen
U.] Refl. - tiês, sich verdingen, einen Vertrang mit einender abschliessen, eine Wette eingehen: tad arī kučieris pie viņa nuoderējies Aps.

Avots: ME II, 774

I uõderêt,

2): auch (mit ùo ² ) Sonnaxt; ‡

4) (eine Wand) mit Futter versehen
Orellen: uo. ē̦ku nuo iekšpuses, dažreiz ar ķieģeļiem.

Avots: EH II, 742

I uõderêt, -ẽju,

1) (Kleider) füttern
St., U.;

2) (Pferde) füttern (mit Hafer aus dem Sack
Wessen) St., U.: zirgus uoderējuot Janš. Dzimtene ² I, 210;

3) prügeln:
tiks mugura uode̦rē̦ta BW. 26072. Aus mnd. voderen.

Avots: ME IV, 412

II uõderêt: beruht n. Sehwers Unters. 148 auf nd. rōderen.

Avots: EH II, 742

II uõderêt, -ẽju, (beim Balkenführen den hinteren Teil des Schlittens) steuern Dunika.

Avots: ME IV, 412

pauõderêt, tr., etwas füttern: zemnieks varuot pauoderēt savus zirgus LP. VII, 483.

Avots: ME III, 130

‡ pieuõderêt Dunika, beim Balkenführen den hinteren Schlitten hinzusteuern (-lenken): p. pie agrāk atvȩstiem balkiem.

Avots: EH II, 277

samuõderêt, sich mit der Miichwirtschaft beschäftigend erwerben: viņš muoderēja tik ilgi, līdz samuoderēja muižu.

Avots: ME III, 691

sa-uõderêt,

1) abfüttern:
s. zirgus Nigr.;

2) beissend zerreisšen:
suns sauoderēja puikam bikses.

Avots: ME III, 778

skruõderêt,

1): auch Lng.;

2): auch Nötk., (mit ùo ² ) N.-Schwanb., Sessw.

Avots: EH II, 513

skruõderêt, -ẽju,

1) schneidern
Wid.;

2) heftig und intensiv stechen
C., Arrasch, Stockm., Laud., Mar., AP.: nuo rīta mušas sāk skruoderēt Austriņš Nuopūtas vējā 90;

3) hin und her laufen:
var gan tas suns skruoderēt! Bewershof, Salis.

Avots: ME III, 900

I uzuoderêt, (ein Pferd mit Hafer) auffüttern: uzuoderēt zirgu (ceļā) Bauske, Dond., Frauenb., Stenden, Wandsen.

Avots: ME IV, 395

II uzuõderêt, steuernd auf etw. geraten lassen: uzuoderēt slēdes uz ce̦lma Dunika.

Avots: ME IV, 395

‡ atsmiêt, lachend erwidern: "kur gan labākus ārstus ņemsi ...?" atsmēja Cukans Ezeriņš Leijerk. II, 52 (ähnlich: II, 23). Refl. -tiês,

2): "stabule... var labi nuoderēt", atsmejas Mika Janš. Mežv. ļ. II, 420.

Avots: EH I, 168

‡ mačît "nuoderēt" Rutzau Aus li. mãčyti.

Avots: EH I, 776

pìetikt,

1): nuo kuŗa pasauļa jis pieticis Pas. VII, 327. kad uotrs pasaka, ka labi luopi, tad pamašas var p. Liepna;

2): "nuoderēt": šīs ziņas lai pietiek mūsu jūrmalniekiem Pēt. Av. III, 22;

3): gādāsim, lai mūsu bȩ̄rni nepietiek ar savām bȩ̄rnu spēlēm Jaun. Ziņas 1939, № 41; ‡

4) = gadîtiês 5 (?): kur pietika man neiet (Var.: kur gadās al[u]s nedzert; kas kaiš man kur neiet), kur pie puiša negulēt, tikai vien neatstāju... vainadziņa BW. 6565; ‡

5) "?": vai... nuomiris... jeb vēl kādu laiku pieticis Janš. Līgava II, 286. ‡ Subst. pietikumi "slimība, kas ceļas nuo izbailēm" Auleja.

Avots: EH II, 276

‡ stuôgs Bērzgale "ein schmaler Riemen (beim Anspannen von Pferden benutzt)"; s. var nuoderēt arī par paceļamuo ebenda.

Avots: EH II, 598