pārspēt

pãrspẽt, tr., überwinden, überwältigen, übertreffen: tu viņu pārrunāsi un arī pārspēsi I Kön. 22, 22. viņi lūkuoja cits citu pārspēt valuodās LA. [tas viss un juo sevišķi agrīnā celšanās bija Marčam visai grūti pārspējamas lietas Valdis Stabur. b. 180.]

Avots: ME III, 177


pārspēt

pãrspẽt: savu pļāpību nebij varējusi p. Jauns. Raksti III, 59. kâ ve̦ca vērpēja varē̦tu p. tumšuo ziemu 104.

Avots: EH XIII, 211