Paplašinātā meklēšana

apùoglît, ‡ Refl. -tiês AP., Festen, sich verkohlen: dakts apuoglījusies.

Avots: EH I, 124

apùoglît, sich verkohlen: plāceņa apakša apsvils un apuoglīs Vīt. 53.

Avots: ME I, 133

‡ izùoglîtiês "sadegt" Ramkau: uogles izuoglījas.

Avots: EH I, 492

[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]

Avots: ME II, 785

‡ nùouoglît "nuoņemt uogli" Golg.

Avots: EH II, 104

‡ ùoglît Ramkau, verkohlen: ja ar kuoku rušina krāsni, kuoks sāk uo.

Avots: EH II, 742

ùoglîtiês AP., (mit ùo ² ) Vīt., verkohlen: lampai dakts sāk uoglīties AP.

Avots: ME IV, 414

apber̂zt, tr., rund herum reiben,

1) zum Zweck des Reinigens:
meitas spaiņus tīrus apbe̦rzušas LP. VII, 297;

2) zum Zweck des Beschmutzens:
es būt' savu vainadziņu ar uoglīti apbe̦rzusi Ltd. 1286.

Avots: ME I, 76

kvèlêt, -u od. -ẽju, -ẽju, kvè̦luôt, [kvē̦lāt L.], intr.,

1) glimmen, glühen, schimmern:
bet galva de̦g, kvēlē kâ uguns Vēr. I, 1305. uogles beidz kvē̦luot I, 1311. aiz bailēm sirds izkūst kâ kvē̦luošs var,š Aps. Fig., glühen: se̦nās sāpes sirdī kvē̦l Krūza. dziļumā dusmas lai kvē̦l Rainis. gurdi rīta blāzma kvē̦l Apsk. kvē̦luošas acis, wie kvē̦luošas uogles ;

[2) brennenden Schimerz verursachen:
zuobi kvēlē U.] Refl. -tiês, glimmen, glühen, schimmern: Rīgas smēde kvē̦luojās BW. 6174, 8. tautu dē̦lu dvēselīte kâ uoglīte kvē̦luojās BW. 5377. ziedi kvē̦luojas MWM. VI, 924. [Anniņai sarkans kūsis, tas zem galda kvē̦luojas (Var.: kvē̦luo) BW. 34621. Vgl. kveldêt.]

Avots: ME II, 353, 354

kvèlinât: mit ê Auleja ("stark erhitzen"); kam tas manu augumiņu kâ uoglīti kvēlināja (Var.: gailināja )? Tdz. 40323. Zur Bed. vgl. auch nùokvēlinât I.

Avots: EH I, 690

ùogle: auch (mit ùo ² ) Warkl.; Demin. uoglīte AP., Ramkau, Warkl., BW. 5377, uogliņa AP., Ramkau, BW. 5526 (aus Setzen).

Avots: EH II, 742

I pũšļât: auch N.-Wohlfahrt, Orellen, Sermus,

2): tāmē̦rt pūšļāja, kāmē̦rt ievēzējās tā uoglīte Siuxt;

3): auch Dunika; beblasend kurieren
Sermus: sasista ruoka jāpūšļā. ‡ Refl. -tiês Seyershof, heftig und schwer atmen: zirgs sāk spurslaties un p.

Avots: EH II, 344

spur̃kšinât: bē̦rni spurkšina ratiņu, piedurdami tam vērpjuot pirkstu vai skaliņu, lai ratiņš spurkš Morizberg, Sermus. kuo spurkšini (= pagriez un apstādini ratiņu), ka nevērp? Stuhrhof. spurkšināja ratiņu arī tâ, ka ielika ratiņa ripā sarkanu uoglīti un tad grieza apkārt ebenda.

Avots: EH II, 565

uzsprakstêt Grünw., uzsprakšêt Peb., uzsprakšķêt Amboten, Base, Bers., Bixten, Dunika, Ekengraf, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Nötk., Odsen, Saikava, Sauken, Sehren, Serben, Serbigal, Sermus, Sessau,

1) aufprasseln, aufknistern:
de̦guoša egles pagale uzsprakstēja (uzsprakšķēja Selg.) Schwanb.;

2) prasselnd, knatternd schnellen
(intr.), geraten auf: Miķelim uzsprakstēja dzirkstele Jauna Raža IV, 155. dzirkstele uzsprakšķ uz ruokas Fehteln. vai, kâ ruoka sāp! (man) uzsprakšēja tauki AP, man uoglīte uzsprakšķēja uz drēbem Grünw., Schujen.

Avots: ME IV, 382