ùogle AP., Neuenb., PS., Serbigal, Wolm. u. a., (mit ùo ² ) Nerft, Preili, Prl., (mit uô ² ) Iw., Līn., Salis, Ruj., ùogis ^2, -s (li. anglìs, apr. anglis, aksl. ǫglъ "Kohle" ) Kl., ùoglis ^2, -is N.-Rosen n. FBR. VIII, 44, Bers., Golg., KatrE., Lis., Lös., Lub., Mahlup. Mar., Oknist, Schwanb., nom. plur. uoglis N. Schwanb., Stom., uôglis ^2, -ļa Salis, Demin. ùoglitiņa ² Lös., die Kohle: kvē̦luojuošas uogles, glühende Kohlen. uogles dedzināt (dzisināt L.), Kohlen brennen. uogles dzēst, dzisināt (U.), Kohlen löschen. tad liks tevim uogles dzēst BW. 2628. vēl gailējās mazas uoglitiņas Saul. tu kvē̦laiņus uogļus uz viņa galvu sakrāsi Manz. Ev. u. Ep. Röm. 12. Sprw.: kur vairāk uogļu, tur lielāks siltums. viņš stāv kâ uz karstām uoglēm. pašām labām uoglēm St., in voller Glut. Zu ai. áṅgāra- "Kohle" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 181.

Avots: ME IV, 414

ùogle: auch (mit ùo ² ) Warkl.; Demin. uoglīte AP., Ramkau, Warkl., BW. 5377, uogliņa AP., Ramkau, BW. 5526 (aus Setzen).

Avots: EH II, 742