Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'oglis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'oglis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

oglis

uoglis: auch (mit ùo 2 ; als femin. i- St.) Fest. (nebst Demin. ùogliņa 2 ), Skaista; uoša uo. (Var.: uogle) kvē̦luojās BW. 12982, 1 (aus Lös.). Daugavā uoglis bira 33721 (aus Tirsen); ùoglis 2 , gen. s. ùogļa Liepna, a. pl. uogļus BW. 2629 (aus Kremon und Ranzen).

Avots: EH II, 742

oglis

uoglis, s. ùogle.

Avots: ME IV, 414

oglisteņa

‡ ùoglisteņa 2 Atašiene, Warkl., ùoglistiņa 2 Skaista, Demin. zu ùogle bzw. ùoglis 2 .

Avots: EH II, 742

žoglis

žuoglis: ar ... ēzeļa žuoglu kaulu Manzel Post. 102.

Avots: EH II, 823

Šķirkļa skaidrojumā (4)

gālēt

II gālêt, ‡ Refl. -tiês, glimmen, glühen: uoglis gàlējās 2 Zvirgzdine.

Avots: EH I, 389

oga

uôga (li. úoga "Beere"),

1) uogs Manz., die Beere:
uogas lasīt, uogās iet, Beeren lesen. aug skābi uogi Manz. Post. I, 237. tas kâ lāčam zemeņu uoga Br. sak. v. 588. viņš iemeta šņabi kâ uogu. - uogu dārzs, der Obstgarten U. - eljes uoga, die Olive St., U.; čūsku (zalkšu) uoga, paris quadrifolia Mag. IV, 2, 44; vilka uogas Gold., daphne; vīna uogas, Weinbeeren U.;

2) lielas uogas, die Pocken
U.; mazas uogas, Masern U.; vidējas uogas, Windblattern Bergm. und Ruj. n. U. Zu ksl. agoda, got. akran "Frucht" u. a., s. Lidén IF. XVIII, 503 ff., Walde Vrgl. Wrtb. I, 173, Trautmann Wrtb. 202; über li. uoglis "Schössling" vgl. Būga LM. IV, 444.

Avots: ME IV, 413, 414

ogle

ùogle AP., Neuenb., PS., Serbigal, Wolm. u. a., (mit ùo 2 ) Nerft, Preili, Prl., (mit uô 2 ) Iw., Līn., Salis, Ruj., ùogis 2, -s (li. anglìs, apr. anglis, aksl. ǫglъ "Kohle" ) Kl., ùoglis 2, -is N.-Rosen n. FBR. VIII, 44, Bers., Golg., KatrE., Lis., Lös., Lub., Mahlup. Mar., Oknist, Schwanb., nom. plur. uoglis N. Schwanb., Stom., uôglis 2, -ļa Salis, Demin. ùoglitiņa 2 Lös., die Kohle: kvē̦luojuošas uogles, glühende Kohlen. uogles dedzināt (dzisināt L.), Kohlen brennen. uogles dzēst, dzisināt (U.), Kohlen löschen. tad liks tevim uogles dzēst BW. 2628. vēl gailējās mazas uoglitiņas Saul. tu kvē̦laiņus uogļus uz viņa galvu sakrāsi Manz. Ev. u. Ep. Röm. 12. Sprw.: kur vairāk uogļu, tur lielāks siltums. viņš stāv kâ uz karstām uoglēm. pašām labām uoglēm St., in voller Glut. Zu ai. áṅgāra- "Kohle" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 181.

Avots: ME IV, 414

pagailēties

‡ pagailêtiês, eine Weile glimmen: lai uogles (uoglis Erlaa) vēl pagailējas (pagailas Erlaa)! citādi būs tvans Linden in Kurl., Vank.

Avots: EH II, 131