Paplašinātā meklēšana

pãrš (unter pãris): auch (mit à ² ) Fest, n. FBR. XVIII, 84.

Avots: EH XIII, 213

pãršàlkt, intr.,

1) vor Schreck zusammenfahren, durchgraut werden:
skruoderis, sarkanuo kaķi ierauguot, pāršaicis LP. VI, 158. [visi kauli pāršalka Zaravič;

2) hinsausen, hinbrausen über:
vējš pāršalca pār kuoku galuotnēm. baiļu kliedziens pāršaica mežam pāri Jürg.]

Avots: ME III, 180

[pãršaust,

1) gründlich verprügeln
Vank.;

2) (eine Reihe von Objekten mit Ruten verprügeln
(biblisch) Grundsahl;

3) = pãrklât, pãrsegt: p. vilnaini pār ple̦ciem Rutzau.]

Avots: ME III, 180

[pãršaustît "zum zweiten Mal (das Weberschiffchen) hineinstossen": audēja pāršausta atspuoli, kad tā aužuot ieķeŗas nītīs (izņe̦m atspuoli nuo nītīm un šauj atkal diegiem cauri) Mesoten.]

Avots: ME III, 180

pãršaũt,

1): izrādījies, ka zvē̦rs pāršauts, ka pakaļkājas viņam ne˙maz vairs nevarējušas klausīt Jauns. Raksti VI, 313. kuŗu mežā vakar viens pāršāvis (= nuošāvis) Pas. XV, 113.

Avots: EH XIII, 213

pãršaũt, tr.,

1) anschiessen
[Ogershof]: pāršauts (= aizšauts) suns A. XX, 403; [durchschiessen];

2) umschieben, schiebend wechseln:
kad maize pusce̦puse, tad tuo pāršauj, t. i. priekšējuos kukuļus šauj krāsns dibe̦nā, bet pakaļējuos priekšā Ahs.

Avots: ME III, 180

‡ pāršis, das Ferkel (od. Schwein?) Janš. Dzimtene V, 251. Aus li. (žem.) par̃šas "verschnittenes Schwein"; od. (verwandt damit und) mit š statt s aus anderen Kasus?

Avots: EH XIII, 213

‡ pārškaldît Oknist, = pãrskalˆdît.

Avots: EH XIII, 213

pãršķaũdîtiês, zu viel (so viel, dass es schädlich ist) niesen: jāšķauda nejauki, un kas tuo nav radis - var pāršķaudīties LP. V, 155:

Avots: ME III, 180

pãršķelˆt, Refl. -tiês, ‡

2) sich (dat.) entzweispalten:
ar nazi vē̦de̦ru pāršķēlies Latv. vēst. inst. žurn. III, 123.

Avots: EH XIII, 213

pãršķelˆt, tr., entzwei-, durchspalten entzweihauen: galvu LP. IV, 34. zibens stari pāršķēla šuo tumsību Asp. slieksnī ielicis izkapti, lai pāršķe̦liu nagus LP. VII, 1164. Refl. -tiês, entzweiplatzen, bersten: le̦dus kalnspāršķēlās deviņuos gabaluos BW. 13268, 5. akmens pāršķēlās divi daļās LP. VII, 1315.

Avots: ME III, 180, 181

‡ pãršķēpelêt Segew., zerspalten, zerschmettern.

Avots: EH XIII, 213

‡ pãršķẽrêt, entzweischneiden: kâ grūdis meitenei ar nazi galvā, tâ pāršķērējis šai galvu Pas. X, 460.

Avots: EH XIII, 213

pãršķērmt, intr., allzu sauer werden: ilgi stāvuošas paniņas ir pāršķē̦rmušas Druw. n. RKr. XVII, 71.

Avots: ME III, 181

pãršķḕ̦rsãm, ein wenig quer, schräge: pāršķē̦rsām par ceļu pāri braukt Dond., Sassm.

Avots: ME III, 181

‡ pāršķērsît Kokn., kreuzweise mit Holzstangen bedecken: p. lecekļus, lai vistas netiek klāt.

Avots: EH XIII, 213

pãršķḕrst, tr., entzwei-, aufschneiden: zivis. vilks viņam pāršķērdis vē̦de̦ru LP. VII, 1038. nepāršķē̦rstas, viengabala ādas Antrop. II, 89. Refl. -tiês, platzen (vom Holze) U.

Avots: ME III, 181

[pãršķeterêt, tr., noch einmal, von neuem zwirnen, zusammendrehen: šuo dziju vajadzēs pāršķeterēt Jürg.]

Avots: ME III, 181

pãršķiebt, ‡

2) schief hinüberneigen:
šķībi iedurtu mietu p. uz uotru pusi Wessen.

Avots: EH XIII, 213

pãršķiebt, tr., verzerren, verziehen: muti, lūpas, ģīmi. [pāršķleba seju, sagrīļuojās un nevarīgi atkrita krē̦slā Leijerk. II, 135].

Avots: ME III, 181

pãršķiêst, tr., entzweireissen, entzweihauen: žīdulē̦ni ar pāršķiestām biksēm MWM. ar spuodru zuobinu... tu pāršķiedīsi viņus pamatuos Zalkt.

Avots: ME III, 181

[pãršķil˜t, anschlagend (ein Ei) entzweigehen machen: uola pāršķilta od. (reflexiv) pāršķīlusies, ist entzweigegangen.]

Avots: ME III, 181

pāršķinât, für parkšķinât: jau starks uz ligzda stāv un pāršķina.

Avots: ME III, 181

‡ II pāršķinât Vank., flüchtig durchsuchend abpflücken: te jau kāds būs riekstus pāršķinājis: pazarēs vien vairs ir, citur tik pa kādam.

Avots: EH XIII, 213

pãršķindêt, tr., übertönen: graši taukaini pāršķind sauldziesmas skaļas Plūd.

Avots: ME III, 181

pãršķir̃stît, tr., durchblättern: daudz lapu pāršķirstījušas viņu ruokas Stari II, 198.

Avots: ME III, 181

pãršķir̃t, tr., in zwei Teile, Hälften trennen: izstiep ruoku pār jūŗu un pāršķir! II Mos. 14, 16. kēniņš pāršķiŗ savu valsti uz pusi LP. V, 132. pāršķirt matus, scheiteln: mati bija pāršķirti ar celīti A. XII, 499. Refl. -tiês, sich trennen, entzweigehen: viņa raga brille pārškīrās uz diviem gabaliem MWM. X, 424. cirtu reizi Daugavā; pāršķīrās Daugaviņa VL. [abi nācēji pāršķīrās: dižais vedējs devās tieši pie Ādama, bet Guobzemis pagriezās pa papuvi sānis Janš. Dzimtene ² III, 41.]

Avots: ME III, 181

pãršķirtne,* ūdens pāršķirtne, die Wasserscheide Dr.

Avots: ME III, 181

[pãršķîst,

1) entzweiplatzen:
uola pāršķīda; zerreissen (intr.): priekškars pāršķīda vidū pušu;

2) spritzend überstürzen:
dubļi pāršķīda pār ratu (vāģu) malu Jürg.]

Avots: ME III, 181

[pãršķĩt, oberflächlich hier und da abpflücken, abblatten (Erbsen, Kohl); noch einmal, von neuem abblatten, pflücken Jürg.]

Avots: ME III, 181

‡ pārškùrstît ² Oknist, (von neuem ?) auseinandernehmen: p. vērpjamuos linus, lai tik labie vien paliktu.

Avots: EH XIII, 213

pā`ršķũtêt, tr., nach Hause führen: bē̦rnus nuo skuolas B. Vēstn.

Avots: ME III, 181

‡ pãršļacît M. 379, überspritzen.

Avots: EH XIII, 213

pãršļakstît, tr.; über den Rand eines Gefässes spritzen: muca, gar kuŗu tecēja pāršļakstīta balta krējuma strīpa Duomas I, 738.

Avots: ME III, 181

pãršļàkt, tr., mit Geräusch hinüber-, übergiessen: ūdeni. Refl. -tiês, hinüberstürzen, sich mit Geräusch ergiessen: tumsuoņu me̦lnā drūzmā pāršļācās lielas asiņu strūklas R. Kam. 195.

Avots: ME III, 181

‡ pãršļañkât Dunika, = pãrlaîstît 1: p. ūdini pāri spaņņa malai. Refl. -tiês Dunika, = pãrlaîstîtiês: ūdinis pāršļankājies pāri spaņņa malai.

Avots: EH XIII, 213

pãršļaukt: hinter "Por." ME. III, 181 zu ergänzen "III, 296".

Avots: EH XIII, 213

pãršļaukt,

[1) oberflächlich glätten, fegen, herüberfahren:
meičas nepaspēja istabu krietni izslaucīt, tikai tâ pāršļauca. upē le̦dus izburbējis, bet tuomē̦r pāršļaucu (uzmanīgi un lē̦nām ejuot vai braucuot) Jürg. p. grīdu Zvirgzdine. pāršļaukt ar ruoku pār seju C.;

2) durchhauen, durchschneiden:
p. kuoku Warkh., Warkl., Zögenhof;

3) oberflächlich abspülen.
Refl. -tiês, mühsam, die Füsse schleppend hinübersteigen, sich über etwas schleppen: ar muokām izdevās pāršļaukties pār šauruo uu glumuo laipu Jürg.] uz vienas kājas pāršļaukties uz divām kārtīm Por.

Avots: ME III, 181

pãršļauku, Adv., [in die Quere, kreuz und quer]: Marija pāršļauku saļima J. Allun. [ nuolauztie kuoki gul pāršļauku. vinš pārkrita man pāršļauku pāri Jürg.]

Avots: ME III, 181

‡ pāršļukt Oknist, (wider den eigenen Willen) hinübergleiten: gradzins pāršļuka pāri pirsta luocītuvei.

Avots: EH XIII, 213

‡ pā`ršļùkt, in einem Schlitten heimführen: uz ... ragūm ... pāršļūca tuos mājās Janš. Bandavā II, 75.

Avots: EH XIII, 213

pãršļùkt: (absichtlich) p. uz vē̦de̦ra pāri kalnam Oknist.

Avots: EH XIII, 213

pãršļùkt, intr., hinübergleiten, hinüberrutschen: par malu māŗkai Līb.

Avots: ME III, 181

‡ pãršmalît Dunika, = ‡ pãrsmalît.

Avots: EH XIII, 213

pãršmauga: skudrei viducī ir p. (mit aû) Oknist.

Avots: EH XIII, 213

pãršmauga, [eine engere Stelle Wessen, Alswig], die Erd-, Meerenge: jūŗas pāršmauga MWM. VI, 325; Panamas pāršmauga B. Vēstn.; pāršmauga Afpu kalnuos Konv. ² 430. šaurām kalnu mugurām (pāršmaugām) 83.

Avots: ME III, 181

pãršmaukt, ‡

2) eilig hinüberlaufen
Vank., gewandt und verstohlen hinüberlaufen, -fliehen (p. pāri kalnam) Dunika, hinüberfliehen (p. pāri ruobežam) Oknist; ‡

3) = pãrvìlkt 1 Dunika : p. (jē̦ru dīŗājuot) ādu galvai pāri; ‡

4) entzweischlagen (?):
es tev ar irklu galvu pāršmaukšu Pas. XII, 191.

Avots: EH XIII, 213

[pãršmaukt, überwinden, besiegen: es kaimiņu braukšanā pāršmaucu Wessen]. Refl. -tiês, sich überrecken, sich überanstrengen: viņa vakar, baļļu ve̦ldama, pāršmaukusies A. XIX, 34.

Avots: ME III, 182

pãršmickât, tr., überschmieren: ar de̦gutu RA.

Avots: ME III, 182

‡ pā`ršmilˆdzaina <sup>2</sup> dzijs Sonnaxt, = ‡ pā`rsmilˆdzaina ² dzijs.

Avots: EH XIII, 214

[pãršņakarêt, noch einmal oberflächIich durchwühlen, durchschnüffeln: cūka pieskrēja vēl reiz pāršņakarēt izme̦stās saslaukas Jürg.]

Avots: ME III, 182

pãršņàkt, tr., brausend übertönen: vē̦tra tuo pāršņāca Por.

Avots: ME III, 182

pãršņāpt,

1): auch N.-Peb.; ‡

2) durchschneiden
Bers.: p. pirkstu.

Avots: EH XIII, 214

pãršņāpt, [pãršņĩpât Jürg.], tr., durchstreichen: viņš steigšus vien pāršņāpis šuo parāda jautājamuo zīmi A. XX, 223.

Avots: ME III, 182

[pãršņàukt, (mit einem scharfen Messer) durchschneiden: p. pirkstu Wolmarshof.]

Avots: ME III, 182

[pãršũdinât, umnähen lassen: kaut kas bij paglābies nuo pašu mātes drēbēm, kuo pāršūdināt Jaunie mērn. laiki I, 58.]

Avots: ME III, 182

‡ pãršũpât Dunika, über etwas hinaufschaukeln: p. šūpuli pāri pus˙kuokam (" = iešūpāt līdz kuoku augšējai daļai").

Avots: EH XIII, 214

[pãršũt, tr., umnähen, anders nähen, ummachen (die Kleider): māte savus svārkus pāršuva meitai Jürg.]

Avots: ME III, 182

pãršuve: handgenähte Steppnaht Ramkau: pa drēbes virsu re̦dzama p.

Avots: EH XIII, 214

[pãršuve, ein Doppelsaum (der Saum ist nochmal umgeschlagen und zusammengenäht): palagu galuos pāršuves. pãršuvẽm šūti kre̦kli Jürg.

Avots: ME III, 182

pãršvĩkât, tr., durchstreichen, mouillleren: burtus PS.

Avots: ME III, 182

‡ puspãŗš Salis,

1) Mann und Frau ungleicher Konfession;

2) palikt us puspār, = palikt par puspārnieku.

Avots: EH II, 333

celīte,

1) der Pfad, der Gang:
pa līku luoku celītēm uzkāpa klintīs A. XI, 576;

2) der Scheitel
Bers.: mati bija pāršķirti ar celīti A. XII, 499.

Avots: ME I, 368

galˆvvidus, galˆvvidis, galvvids, die Mitte des Kopfes, der Schädel, Scheitel: mati bija pāršķirti ar celīti pār pašu galvvidi LP. VII, 499. viņam gluži pliks galvvidis Saul. bij daiļi ve̦lvē̦ta piere un galvvidis Zalkt. I, 114.

Avots: ME I, 598

garenisks, gaŗenisks, garnisks, länglich: skujas plakanas, apakšpusē 2 gareniskām, apaļām strīpām Konv. ² 764. Adv. gareniski, gaŗeniski, gaŗeniskis, [gariniski St.], garniski(s), [garãniski Ronneb., Smilt.], der Länge nach gulies gareniski uz lizu LP. VII, 999. baltais pārlēcis garniski pār ve̦zumu LP. I, 186. rumpis pāršķēlies taisni garniskis pušu LP. V, 29.

Kļūdu labojums:
apaļām = baltām
gulies gareniski = gulies gareniskis

Avots: ME I, 602

‡ grìeva ² PV.,

1) eine ausgefahrene Gruft auf dem Wege:
kad riteņi gāja atšķīdušā grievā, tad zirgs apstājās;

2) die Narbe:
pāršķē̦lumam sadzīstuot, palikusi g.

Avots: EH I, 408

I idraîns, hohl, im Kern verwittwert: idrains kuoks, Holz mit verwittwertem Kern. milzu niedras, idrainu vidu Konv. ² 297. nuo (duoņu) stiebriem izspiež baltās, idrainās serdes 639. In N. - Schwanb. idrains kuoks "kuo nevar pāršķelt; idrainam kuokam ir ievalkas".

Avots: ME I, 702

‡ izspurgât, ausfasern (?): izspurgāta drēbe - vairāk reižu pāršūstīta un atārdīta, nesaturīga drēbe Saikava.

Avots: EH I, 482

klip! Interj., klipp: viņš (starķis) pāršķinājis klip un klap Hug. klip, klip, vējiņ LP. VII, 708.

Avots: ME II, 229

knauks! knaukš! Interj., bezeichnung den Schall des Entzweigehens, Brechens: cē̦rtu apsi kniks un knauks BW. te vēzis - knauks! - pāršķēlis lūpu lempīšam Plūd. Llv. 212. aizsalst e̦ze̦rs: knaukš!

Avots: ME II, 243

kūkņâtiês, -ãjuôs, sich bemühen aufzustehen: pāršautais suns laizīja savas asinis ; viņš kūkņājās uzcelties, bet nevarēja B. Vēstn. ; [kũkņâtiês N. - Peb. "saumselig sein, trödeln".] Zu kukņâtiês.

Avots: ME II, 333

kumẽdiņš,

1) der Komtidiant (in geringschätzigem Sinne), Faxenmacher, Akrobat:
ķēniņš vaŗa vīru gribējis rādīt par kumēdiņu LP. VI, 773. viņš nebija tāds kumēdiņš, kuŗš uz vienas kājas varēja pāršļaukties uz divām kārtīm Posak;

2) Komudie̦Theater (verächtlich), Faien:
tur kumēdiņi bez naudas, viņai tâ vien bij, it kâ viņa spē̦lē̦tu kumēdiņus Blaum.

Avots: ME II, 311

nuošķis, ein Büschel (z. B. Haare) [Neuenb., mit uõ], der abgeschiedene Flachs beim Flechten Spiess n. U., ein Bündel, Pack: plānie, sirmiem nuošķiem ruotātie mati R. Sk. I, 92. pāršķir savus matus uz trim nuošķiem, iemērci tad katrā katlā vienu nuošķi! LP. I, 46. [vienā ruokā ieduod nuošķi šķēriņa un pamāca, kâ ar uotru ruoku jāatšķiŗ nuo nuošķa ik pa dzijiņai A. Brigader Tēva palīgs.] grīzte ir nuo salmiem, vis˙vairāk nuo ašiem sasiets, ne visai prāvs nuošķītis Naud. [aizbāzis aiz lūpas tabakas nuõšķi Janš. Dzimtene ² I, 372.] dziju nuošķis Irmelau. Der Plur. nuošķi, hingeworfene Zaubermittel: burvis ve̦lk nuošķus vīzē LP. VII, 684. [Vielleicht zu ahd. nestila "Binde", an. nista "zusammenhaften", air. fo-nascim "binde" und la. nōdus "Knoten", wenn le. nuošķ- hier aus altem nōdhsti̯-.)

Avots: ME II, 866

[pãrdairîtiês, = pãrplîst, pāršķelties: dēlis pārdairījies Etn. III, 18.]

Avots: ME III, 152

‡ pãrgaldît Lubn.,

1) "(kuļuot) pāršķelt (pupas vai zirņus)";

2) "pārcilāt, pārvietuot".

Avots: EH XIII, 200

pãrvè̦lks: lūpa viņai bija pāršķe̦lta, un viņa bija tai uzlikusi tādu savādu pārve̦lku Vanagu ligzda 205.

Avots: EH XIII, 215

pludurêt, -ẽju Lis.; pluduruôt, tr., intr., schwach mit den Flügeln schlagen, hilflos flattern: jaunie putniņi, nuo ligzdas izkrituši, pa zemes vtrsu pludurē Druw. n. Etn. II, 113; RKr. XVII, 74. putns, skŗiedams pa slapjām tapām, spārnus pludurēja MWM. VIII, 889. šauta irbe pluduruoja tīrumiņa galiņā BW. 8877 var. Refl. pludurêtiês, hilflos mit den Flügeln sahlagen : pluduŗē̦damas skrēja raiba, pāršauta vista pār sakņu dārza sē̦tu A. XXI, 135. tikām mēs visi pludurēsimies ar saviem jaunās patiesības spārniem tâpat kâ vistas Niedra Kad mēnesis dilst 22. Vgl. pluderêt II.

Avots: ME III, 354

‡ pušpušums Seyershof "maļuot uz pusēm pāršķe̦lta labība, kuo lietuo luopu baŗuošanai".

Avots: EH II, 337

reilīks (?) "pāršķiebts; nevienāds, kam viena puse garāka" Angern.

Avots: ME III, 506

sastĩpât Dunika, Wolm., sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.

Avots: ME III, 748

šeikste, eine Rute U. (zum Dachdecken [mit èi ² ] Sessw.); = šķeiste (mit èu) Sessw., N. - Schwanb., Grawendahl; eine lange Rute ohne Äste (z. B. die Angelrute) Saikava (mit èi ² ); eine kleine, dünne Holzstange Holmhof: šèiksti ² ar pāršķe̦ltu galu lietā ābuolu nuojemšanai nuo kuoka. Dissimiliert aus *šķeikste (vgl. šķeiksta und škeiste)?

Avots: ME IV, 14

‡ *šķinât, zu erschliessen aus ‡ pāršķinât II.

Avots: EH II, 636

šķīris (li. skyris "Unterschied"),

1) "starpa priekš šautuves, kas minuot izceļas" Dond. (mit î ² ), "pie aušanas dziju šķīris, kur šautuvi šauj cauri" Nigr.: šautuvei vajaguot jau trīs reiz skrējušai šķīrim cauri Janš. Bandavā II, 190. nītēs ve̦d iekšā šķēriņu, lai būtu minuot šķīris Dond.;

2) šķīris Wid., (mit ĩ) Nigr., Wandsen, šķîrs ² (?) Dond. n. RKr. XVII, 55, der Scheitel:
taisnā šķīrī pāršķirtiem matiem Janš. Bandavā I, 71. tev šķīrs (für šķīris?) nav taisns Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 49

šķirtne,

1) der Scheitel
U., (mit ir̃) AP., (mit ìr ² ) Bers., Erlaa, Golg. Kl., Lubn., Saikava: pār pašu galvas vidu balta šķirtne re̦dzama Dok. A. matiņi gludi sukāti, šķirtni vidū MWM. VIII, 242. māte skatās spuogulī, nuopūlējas ar taisnas šķirtnes pāršķiršanu Blaum. Skal. ug. 230;

2) eine Fuge
Döbner n. U., "sprauga" (mit ìr ² ) Gr. - Buschh.: saules seja... pa mākuoņu šķirtnēm... atklājās Janš. Dzimtene ² III, 81. kuociņi auga... saknītēm klints šķirtnēs turē̦damies Valdis Stabur. b. 17. dakstiņiem, kam šķirtnes piesvaidītas... kaļķiem Vēr. I, 898. lietus iespriezdamies pa mazākām šķirtnītēm Duomas III, 827. caur vārtu šķirtni MWM. VI, 328;

3) ūdens sķirtne, die Wasserscheide:
draudzes... daļu, kas atruodas Salacas un Pē̦rnavas upes ūdens šķirtnē A. Melnalksnis Mazsalaca 10. ūdeņu šķirtne starp Ziemeļu Le̦dusjūŗu un Bēringa līci MWM. VII, 394;

4) das Diaphragma
Dr.;

5) die Zäsur
Plūd. Llv. 176;

6) šķirtnīte ² , die Strähne
Saikava: kad ieskā galvu, tad pašķiŗ matus mazām šķirtnītēm.

Avots: ME IV, 46

‡ *šmickât, zu erschliessen aus pāršmickât.

Avots: EH II, 649

‡ tusls "?": istaba sliecās pret ceļu kâ tusla vecene ar pāršķiebtu zuodu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 9.

Avots: EH II, 706