Paplašinātā meklēšana

pãrdesmit, pãri desmit Janš., pãris desmit, ein paar Zehner, ungefähr zwanzig: pãrdesmit minūtēs MWM. 153 [sic!]; pēc pārdesmit ģadiem Stari I, 55. [atlika... vēl kādas pārdesmit piecas (ungefähr fünfundzwanzig) verstis, kuo iet Janš. Dzimtene V, 26.]

Avots: ME III, 153

nuoduoma (unter nùoduõms): pārdesmit uolekšu kre̦klu drēbes un vadmalas, - tā bij tā nuôduõma ² ("?") ve̦cākiem. tuo jau gādāja, cik varēja (von der Aussteuer der Tochter) Frauenb.

Avots: EH II, 42

pãris, pãrs [auch Serbigal, AP.,;Līn. pā`rs ² Nerft, Mar., pãrš Salis], pãra,

1) das Paar:
pāris cimdu, zeķu, zābaku. še, māsiņa, cimdu pāris BW. 25639, jaunais pāris, das neuvermählfe, junge Paar. mīļš pārītis sagul uz buomja (kārts, naža muguras). mana ķēve ar tavu me̦lnuo īsti pārī jūdzami B. Vestn. jumīšus duod aitām, lai aitas ne̦stu jēriņus pārā (paarweise) Etn. II, 115. pa pārai rieksti auga BW. 13777, 3; gew. pāŗiem, pāriem, pārām BW. 8259 (pārims Adolphi), pa pāŗiem, zu Paaren, paarweise;

2) ein paar, einige (indeklinabel):
priekš pāris dienām, vor ein paar Tagen LP. VI, 175: vēl es gŗibu ciema puišus pāra gadu (Var.: gadus) kaiŗināt BW. 24547. viņš nuodzīvuoja kādus pāŗis (pāra, pāri) gadus uz laukiem. ar pāris (pāri, pāra) ŗubļiem (rubļu) te ne+kā nevar izdarīt. dziju nuoraudzēja pāris dienu Etn. III, 58. pāŗis desmit B. Vēstn., = pārdesmit. aug man pāŗa sirmu zirgu Ltd. 236. [Nebst estn. pāŕ und li. póra(s) zunächst wohl aus dem Deutschen.]

Avots: ME III, 157, 158