Paplašinātā meklēšana

appā̀rsluôt, gleichbedeutend mit appḕ̦rsluôt.

Avots: ME I, 110

‡ izpā̀rstît N.-Peb. "zerstreuen": bē̦rni izpārstījuši spalus.

Avots: EH I, 470

nùopā̀rsluôt, s. nùopḕ̦rsluôt.

Avots: ME II, 827

‡ pā̀rsaga ² (auch pàsaga ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, = pasaka.

Avots: EH II, 209

pā̀rsàukt [li. paršaũkti], heimrufen: pārsauc vīrus pusdienā!

Avots: ME III, 174

‡ pā̀rskanêt, schallend heimkehren: pārskan, pārgrab pamātes meita Pas. V, 428.

Avots: EH II, 210

pā̀rskrìet,

1) nach Hause laufen:
saimnieks pārskrējis mājā LP. VII, 551;

[2) sich einfinden, geboren werden:
taisni nedēļu pirms kāzām īnumniecei pārskrēja puišelis Janš. Dzimtene ² III, 256. jums e̦suot pārskrējuši jauni luopiņi V, 189.]

Avots: ME III, 175

pā̀rsla,

4): kad rudzi nuokūp, tad ir pe̦lē̦kas pārsliņas klāt Siuxt.

Avots: EH II, 211

pā̀rsla, [pãrsla Widdrisch, Bauske, Behnen], pḕ̦rsla,

1) eine Flocke von Schnee, die Eisnadel in der Luft:
virs nuolauztās galuotnes pārslas [Warkl.] birst AU. cik brīnišķīga sniega pērsliņas samērība! Pürs I, 37;

2) eine Flocke von Asche:
labāk man sniegs apsniga lielu ļaužu tīrumā, nekâ man pē̦rslas (Var.: pārslas) bira vāju (aužu namiņā BW. 10118. par pe̦lnu pē̦rslām nuobira zemē Aps.;

3) die Flocke vom Reif:
uzsedzi se̦gu, lai mugura netuop slapja nuo sarmas pē̦rslām! Blaum.;

4) eine Flocke von Wolle:
vilnas pērsiņas Latv.;

5) etwas Winziges, das Jota:
nuo pastāvības jūsuos nava ne pē̦rslas A. XVII, 584. ja ķīniešiem būtu tik pārsliņa dūšas... B. Vēstn. Das ā als Stammvokal nicht nur im hochlettischen, sondern lokai auch im mittleren Dialekt, z. B. in Burtneek. [Nebst pērsêt zu urslav. *porxъ ( serb. prâh " Staub"), čech. prsť Stauberde", prší " es stiebt, sprüht", r. пéрхоть "Schinn", klr. пéрхати "flattern", an. fors "Wasserfall"·( vgl. den le. Flussnamen Pērse; dieser Fluss hat einen Wasserfall), ai. pṛṣ̌atá-m "Tropfen" u. a., s. Persson Beitr. 875 ² , Trautmann Wrtb. 206 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 50.]

Avots: ME III, 176

pā̀rslaîns, pḕ̦rslaîns, flockig: pē̦rslainu ziedu (gen. pl.), pārslainu adatiņu veidā Konv. ² 1066.

Avots: ME III, 176

‡ pā̀rslapstîtiês, verstohlen heimkehren: nemanīti p. mājās Janš. Dzimtene III, 372.

Avots: EH II, 211

pā̀rslât ² , -āju, in grossen, undichten Flocken schneien [Fest., Stelp.]

Avots: ME III, 176

‡ pā̀rslàucine ² Auleja, Kaltenbr., Kalupe, Nerft, Oknist, Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, = pãrslàucene.

Avots: EH II, 211

‡ pā̀rsmeldze ² Auleja, eine unebene Stelle im Garn (wo ungleich dicke Fäden zusammengesponnen sind): pārsmeldzēs trūkst dzijs.

Avots: EH II, 211

‡ pā̀rsmil̂dzaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH II, 211

‡ pā̀rsmil̂gaina ² dzijs Sonnaxt, Garn von ungleicher Dicke.

Avots: EH II, 211

pā̀rsprukt mājās, nach Hause entwischen.

Avots: ME III, 178

pā̀rstaĩgât U., nach vollendeter Reise (zu Fuss) nach Hause kommen.]

Avots: ME III, 178

‡ pā̀rstàipienis ² Liepna "dzija, kas aužuot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa aude̦kla vienu vai uotru pusi".

Avots: EH II, 212

‡ pā̀rstàips ² was hinübergezogen (-gereckt) ist od. sich hinübergezogen (-gereckt) hat: acainiem lindrakiem vienā pusē tâ kâ zīlītes nuosē̦tas, uotrā pusē tādi pārstaipi Sonnaxt; "dzijas (vai cita kā) pārstaipījums" Saikava: kad vienas krāsas dzīparu nuogriêž un šūn ar uotru un atkan ar pirmuo, tad uotrā pusē nav pārstaipu.

Avots: EH II, 212

pā̀rstèigtiês, nach Hause eilen, heimeilen: nuo baznīcas braucuot pārsteidzas kāds nuo brūtgāna brāļiem ātrāki mājās BW. III, 1, S. 84.

Avots: ME III, 179

pā̀rstìept, nach Hause schleppen, mit Anstrengung heimtragen: tuos pārstiepis mājā LP. IV, 209.

Avots: ME III, 179

pā̀rstît ² Warkl. "= bārstît, kaisît" N.- Peb.; zu pārsla?]

Avots: ME III, 179

‡ pā̀rstumtiês, mühsam heimfahren: lai varē̦tu kaut kâ p. līdz mājām ar trim skrituliem vien Janš. Dzimtene II, 273 f.

Avots: EH II, 212

pā̀rstũrêt, heimsteuern: pārstūrēja arī Pudiķis..., un beidzuot pat pienāca uostā Pe̦rlanta onkulis De̦glavs Rīga II, 1, 376.]

Avots: ME III, 179

pā̀rsùtît mājā, nach Hause schicken, heimsenden.

Avots: ME III, 179

nùopḕ̦rslât, nùopḕ̦rsluôt Spr., nùopā̀rsluôt, sich mit Reif (auch Staub Spr.) bedecken: kuoki nuopē̦rsluojuši.

Avots: ME II, 828

pãris, pãrs [auch Serbigal, AP.,;Līn. pā̀rs ² Nerft, Mar., pãrš Salis], pãra,

1) das Paar:
pāris cimdu, zeķu, zābaku. še, māsiņa, cimdu pāris BW. 25639, jaunais pāris, das neuvermählfe, junge Paar. mīļš pārītis sagul uz buomja (kārts, naža muguras). mana ķēve ar tavu me̦lnuo īsti pārī jūdzami B. Vestn. jumīšus duod aitām, lai aitas ne̦stu jēriņus pārā (paarweise) Etn. II, 115. pa pārai rieksti auga BW. 13777, 3; gew. pāŗiem, pāriem, pārām BW. 8259 (pārims Adolphi), pa pāŗiem, zu Paaren, paarweise;

2) ein paar, einige (indeklinabel):
priekš pāris dienām, vor ein paar Tagen LP. VI, 175: vēl es gŗibu ciema puišus pāra gadu (Var.: gadus) kaiŗināt BW. 24547. viņš nuodzīvuoja kādus pāŗis (pāra, pāri) gadus uz laukiem. ar pāris (pāri, pāra) ŗubļiem (rubļu) te ne+kā nevar izdarīt. dziju nuoraudzēja pāris dienu Etn. III, 58. pāŗis desmit B. Vēstn., = pārdesmit. aug man pāŗa sirmu zirgu Ltd. 236. [Nebst estn. pāŕ und li. póra(s) zunächst wohl aus dem Deutschen.]

Avots: ME III, 157, 158

pãrsmel̂džuôts: mit dž aus dzj, vgl. ‡ pā̀rsmeldze ² .

Avots: EH II, 211

‡ pā̀ršmil̂dzaina ² dzijs Sonnaxt, = ‡ pā̀rsmil̂dzaina ² dzijs.

Avots: EH II, 214

pãrsmilga, ‡

2) pā̀rsmil̂gas ² Lubn. "Garn von ungleicher Dicke".

Avots: EH II, 211

pḕ̦rslaîns, s. pā̀rslaîns (ME. III, 176).

Avots: EH II, 229

‡ pē̦rslājs, = pā̀rslaîns: p. sniegs FBR. XIV 74.

Avots: EH II, 229

pḕ̦rsluôt, s. pā̀rsluôt (ME. III, 176).

Avots: EH II, 229

‡ pē̦sumis, auch pē̦su pē̦sumis (laut mündl. Mitteilung von A. Brigadere) "nikni, ar sparu, ar visu augumu, it kâ plīvuojuošiem spārniem": iet ganiem pē̦sumis virsū Brig. Raksti X, 18. Aņus ... pā̀rskrej. pē̦sumis, apraut baznīcas drānas Dievs, daba, darbs 206; pē̦su pē̦sumis Frauenb., eilig, mit flatternden Kleidern.

Avots: EH II, 229

pirkšinât, tröpfeln, langsam giessen: kuo nu tur pirkšini pa pilītei, - lej pilnu! Burtn. Zu ir. arg "Tropfen", r. перга "Blütenstaub" u. a. (bei Persson Beitr. 869), oder aber zu le. pā̀rsla ?

Avots: ME III, 224

pìrkstis (nom. pl.) PS., C., Laud., N.-Schwanb., Annenb., pirkstes N.-Schwanb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411, pirksti U., die glühenden Funken in der Asche, die Glut in der Asche, die glühende Asche: aizbēršu karstas pirkstis aiz ādas Etn. IV, 160. pirkstis nuo sadedzināta lupata BW. I, S. 182. cept kuo pirkstês Etn. I, 18. viņš vairs nebāzīs pirkstus pirkstīs Jauna Raža IV, 86. kâ pirkstēs, wie in der heissen Asche, - in Verlegenheit U. Nach Leskien (mit ?) Abl. 339, J. Schmidt Voc. II, 28 und Petersson Zwei sprachl. Aufs. 14 nebst li. pir̃kšnys (nom. pl.) "glühende Asche" zu urslav. *pьrstь "Staub", le. pā̀rsla (s. dies) usw., aber die Wörter der letztern Gruppe zeigen nicht den Begriff der Hitze. Eher daher nebst li. pir̃kšnys zu air. riches "Kohle", bret. regez "Kohlenglut" (nach Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 56 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 47); oder kontaminiert aus birkstis und *pirsti- (= urslav. *pьrstь) ?

Avots: ME III, 223