pārgudrs
pãrgudrs, überklug, aberwitzig, überspannt: kuo tu tinies ar tuo pārgudruo plikadīdas nabāgu? Kaudz.
Avots: ME III, 156
Avots: ME III, 156
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pārgudrs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pārgudrs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
lieliski
liẽliski, liẽlišķi Bers., liẽliskam, liẽlišķām [Saikava], lieliskâm Mar. n. RKr. XVII, 146,
1) ausserordentlich, grossartig:
lieliski bagāta sieva. viens lieliskam pārgudrs LP. V, 346. tu man lieliskam izlīdzēji VII, 482. ve̦lns lieliskam sadeva darbus. viņš runāja, dziedāja lieliski, grossartig, wunderschön. brāļu draudze nedaudzuos gaduos lielišķi izplatījās A. [lieliskam dzīvuot U., auf grossem Fusse leben;
2) ungefähr, en gros
U.; lieliskam rēķināt.]
Avots: ME II, 498
1) ausserordentlich, grossartig:
lieliski bagāta sieva. viens lieliskam pārgudrs LP. V, 346. tu man lieliskam izlīdzēji VII, 482. ve̦lns lieliskam sadeva darbus. viņš runāja, dziedāja lieliski, grossartig, wunderschön. brāļu draudze nedaudzuos gaduos lielišķi izplatījās A. [lieliskam dzīvuot U., auf grossem Fusse leben;
2) ungefähr, en gros
U.; lieliskam rēķināt.]
Avots: ME II, 498
tielīgs
tielîgs 2 Bers., Gr.-Buschh.; zänkisch Grosdohn n. Etn. I, 137, rechthaberisch Wid., Alksnis-Zundulis, Bers., hartnäckig Spr., Bers., eigensinnig Spr., Wid.: tielīgs cilvē̦ks. tik pārgudrs un tielīgs, ka sevi tur par pašu gudrākuo Krilova pas. 76.
Avots: ME IV, 210
Avots: ME IV, 210
tomīks
‡ tuõmîks (mit -gs zu schreiben?) Frauenb. "tāds, kas nav īsti gudrs, bet dažreiz izliekas pārgudrs".
Avots: EH II, 709
Avots: EH II, 709
vīzīgs
I vīzîgs,
1) schwietig
U., Sessw., (mit ĩ ) Frauenb., Wolm.; stolz U., Ekau, Fehteln, N.-Bewershof,N.-Peb., (mit ĩ ) Adiamünde, AP., Drosth., Wolm., (mit ì ) Lennew., Selsau, Sessw., eingebildet (mit ĩ ) C., (mit ì 2 ) Selsau, Vīt., aufgeblasen Vīt.; "îznesīgs" (mit ĩ ) MSil.; "kārtīgs" Misshof; "izveicīgs" Seltingshof, (mit ĩ ) AP.; sonderbar Mag. IV, 2, 155, U., (mit ĩ ) MSil.: vīzīgs puîsis ceļu gāja vīzīg[i] gūžas guorīdams BW. 12997. vīzīgs (Var.: vēlīgs, staltīgs, dîže̦ns) puîsis ceļu gāja 9471, 1. vīzīgie tē̦vu dē̦li 9813, 1. vīzīgs auga uozuotiņš vīzīgām lapîņām 10943. vīzīgs auga uozuolinš vīzīgā kalniņā 2801. tam tik ir vīzīgs de̦guns! Hagensberg. viņš ir tik vīzīgs, ka uz˙reiz netiec gudrs, kas viņš īsti ir par putnu Vīt. iznesīgi, vīzīgi studenti Seibolt. aizbāz... savu vīzīguo de̦gunu aiz juostas! Daugava I,1195;
2) vīzīgs runā, auslachend,ironisch
C., (mit ĩ ) Kolzen, Nötk. putniņš vīzīgi atbildēja R.Kam. 204. viņš tāds vien vīzīgs, it kâ pārgudrs, vai citus pārsmietu un piezuobuotu P.W.Šis ar mani tiesāties? 2. In der Bed. 2 zu vīzêt
III; in der Bed. 1 wohl zu vīze
II, vgl. estn. wīz< "Weise, Art, Sitte, Aufführung, Betragen",
wīzakas "gesittet, anständig, manierlich, anstellig, gewandt".
Avots: ME IV, 651
1) schwietig
U., Sessw., (mit ĩ ) Frauenb., Wolm.; stolz U., Ekau, Fehteln, N.-Bewershof,N.-Peb., (mit ĩ ) Adiamünde, AP., Drosth., Wolm., (mit ì ) Lennew., Selsau, Sessw., eingebildet (mit ĩ ) C., (mit ì 2 ) Selsau, Vīt., aufgeblasen Vīt.; "îznesīgs" (mit ĩ ) MSil.; "kārtīgs" Misshof; "izveicīgs" Seltingshof, (mit ĩ ) AP.; sonderbar Mag. IV, 2, 155, U., (mit ĩ ) MSil.: vīzīgs puîsis ceļu gāja vīzīg[i] gūžas guorīdams BW. 12997. vīzīgs (Var.: vēlīgs, staltīgs, dîže̦ns) puîsis ceļu gāja 9471, 1. vīzīgie tē̦vu dē̦li 9813, 1. vīzīgs auga uozuotiņš vīzīgām lapîņām 10943. vīzīgs auga uozuolinš vīzīgā kalniņā 2801. tam tik ir vīzīgs de̦guns! Hagensberg. viņš ir tik vīzīgs, ka uz˙reiz netiec gudrs, kas viņš īsti ir par putnu Vīt. iznesīgi, vīzīgi studenti Seibolt. aizbāz... savu vīzīguo de̦gunu aiz juostas! Daugava I,1195;
2) vīzīgs runā, auslachend,ironisch
C., (mit ĩ ) Kolzen, Nötk. putniņš vīzīgi atbildēja R.Kam. 204. viņš tāds vien vīzīgs, it kâ pārgudrs, vai citus pārsmietu un piezuobuotu P.W.Šis ar mani tiesāties? 2. In der Bed. 2 zu vīzêt
III; in der Bed. 1 wohl zu vīze
II, vgl. estn. wīz< "Weise, Art, Sitte, Aufführung, Betragen",
wīzakas "gesittet, anständig, manierlich, anstellig, gewandt".
Avots: ME IV, 651