Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pārlauzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pārlauzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

pārlauzt

pãrlaûzt (unter pãrlaûzît),

2) p. vārdu, sein Wort brechen:
jis ni˙kad nepārlauz[ī]s sava vārda Pas. IX, 201. Refl. -tiês,

2) "?": (Pieterītis) pārsalauza par sē̦tmali pēc meitiņu dzīdamies Tdz. 57399.

Avots: EH XIII, 205

Šķirkļa skaidrojumā (13)

ļeperis

[II ļeperis Mar., etwas Loses od. Wackliges (nazis, kam asmens kļuvis svabads; pūršauta zaķa kāja, pārlauzta suņa kāja u. c.); in Kārsava von einem angeschossenen, noch zappelnden Vogel.]

Avots: ME II, 538


ļunkanāt

ļun̂kanât PV., frei bewegen, biegen. Refl. -tiês PV., sich frei bewegen: pārlauztā vistas kāja vairs neļunkanājās: laikam saaugs.

Avots: EH I, 774


ļunkāt

ļùnkât,

1): frei bewegen, biegen
(?): jē̦ram kāja pārlauzta: var tuo ļ. uz visām pusēm PV.;

2) langsam, laufen
(mit un̂) Saikava; "mukt" NB.: rau, kâ suns ļuñkā nuolaidis asti!

Avots: EH I, 774


pakāte

pakâte "tas izkapts gals, kas pie kāta" Kaltenbr.: pārlauzt izkapti pie pakātes.

Avots: EH II, 142


palumt

[palumt Dond., ausgleiten, fallen: paluena kaja un pakrita. jābaidās nuo palumšanas, juo tad var viegli kāju pārlauzt.]

Avots: ME III, 63


pārlauzīt

pãrlaûzît, freqn., pãrlaûzt, entzwei-, durchbrechen: pārlauzīt maizi. brūte pārlauž vēl kādu skalu BW. III, 1, 22. kad tu kāju pārlauztu! [Refl. pãrlaûztiês, (unwillkürlich) entzweibrechen (intr.): bē̦rns bija iegrūdis kāju akmeņu starpā; cik viegli tā varēja pārlauzties Jürg.]

Avots: ME III, 163


saārstēt

saãrstêt, ‡

2) = sadziêdêt: s. pārlauztu kāju Seyershof;

3) schlecht kurierend noch kranker machen:
ārsti viņu tâ saārstējuši, ka jāstaigā uz kruķiem Dunika.

Avots: EH II, 395


saaudzināt

saaûdzinât (unter saaûdzêt),

1): s. jē̦ram pārlauztuo kāju Mahlup;

2): kad saaudzināja guovis lielākā skaitā, tad pārdeva Seyershof.

Avots: EH II, 395


sametināt

sametinât, tr.,

1) aneinanderketten, verbinden
Spr.;

2) zusammenfalten:
meita stāv ruokas sametinājusi Dond.;

3) (mit grossen Stichen) zusammennähen:
sametināt lupatas kažuokam Plūd. Rakstn. I, 119;

4) zusammenschweissen
Segew., Wid.: kalējs sametina ratu asi Dond. dzelzi sakaisē̦tu var sametināt Kīmija 64. duod... puodi pieci dzelzs, ar kuo sametināt (sc.: pārlauztu zizli) Pas. II, 171 (aus AP.). bruņu juosta pastav nuo sametinātām dzelzs skārdām Konv. 2 455;

5) durchprügeln
Spr.

Avots: ME II, 684


sarepināt

sarepinât Salis, verheilen machen: zirgam nevaruot s. pārlauztu kaulu.

Avots: EH XVI, 441


sarumbēt

sarumbêt,

1) tr., heilen, vernarben lassen:
zâles kaklu sarumbēja un sadziedēja LP. VI, 963;

2) intr., auch refl. sarumbêtiês, zuheilen, verheilen, vernarben:
kāja sarumbēja, t. i. pārlauztais kauls saauga atkal kuopā Schrunden. kāja sarumbēs Etn. II, 162. kaulu sadragājumi var... saaugt un sarumbētiēs A. XX, 116. lūzums sarumbējās un sarepēja Janš. Čāp. 19. vaŗš nuoiet līdz lūzumam, kuŗš tad sarumb JK. VI, 53.

Avots: ME III, 723


šķembelains

šķe̦mbe̦lains "?": daža (scil.: egle) pārlauzta vidū, baltam ste̦mbē̦nam vien gaisā šķe̦mbe̦laini rē̦guojuot Austriņš Raksti VII, 101.

Avots: EH II, 631


sklanda

I sklañda (li. sklanda "Riegel" Miežinis)Gramsden, Līn., Iw.,

1) sklañda Kurs., Frauenb., Kalleten, Grobin, Dunika, Wirginalen, sklanda Bielenstein Holzb. 173, Lasd., Mar., eine Stange,
(sklañda Deg.) Zaunstange: Sprw. gaŗš kâ sklanda Birk. Sakāmv. 31. viņš pagādāja labu re̦snu sklandu Pas. II, 131 (aus Leegen). malkai ņe̦mdama... pārlauztu un sapuvušu sklandu gabalus Janš. Bārenīte 7; sklañda, ein Schlagbaum Schrunden;

2) sklañda Suhrs, Schlehk n. FBR. VII, 35, Dond., sklanda St., Kurl. n. U., Plur. sklañdas Bl., Nigr., Gr.-Essern, Wandsen, Dond., Rojen, sklandas Bielenstein Holzb. 173, 176, Gold., Frauenb., Lutr., Kursiten, Tuckum, Dobl., Lasd., sklandes Dond., sklandu žuogs RKr. XI, 91, Dunika, Spārne, sklanžu ž., ein Stangenzaun
(Abb. bei Bielenstein Holzb. 173): apluokam, dārzam apkārt ir sklandas. nuo tā apšu sklanžu žuoga, kas laukam apkārt LP. VI, 173;

3) ein Mensch von langem Wuchs:
vai tad nu tādu sklañdu nevarēs ieraugt? Dunika. Als ein Kuronismüs zu li. sklindas oder sklą̃stis "Riegel", sklę̃sti "verriegeln" (bei Būga KSn. I, 122 und 261; hierher anscheinend auch sklendžiaũ mergẽlę bei Jušk. SvD. 216,2); als "Gleitendes" ursprünglich identisch mit sklanda II?

Avots: ME II, 881, 882