Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pārplīst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pārplīst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pārplīst

‡ pārplīst "izklīst" Wessen: guovis pārplīta par visu pļavu.

Avots: EH XIII, 208

pārplīst

pãrplîst, intr., entzweireissen, entzweiplatzen, entzweibersten: utu kule pārplīsuse BWp. 2 20880. tur jau nuo dusmām tīri jāpārplīst!

Avots: ME III, 170

Šķirkļa skaidrojumā (3)

plirkš

plirkš! Interj. zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen entsteht: zila mana ce̦purīte - pārplīst pušu - plirkš Etn. II, 12.

Avots: ME III, 346

rīt

rĩt (li. rýti "schlucken"), praes. riju (dial. rīnu, z. B. in Kroppenhof, A.-Schwanb.), praet. riju, tr., intr., schlukken, schlingen, fressen: rij tāvu rīšanu! von vielem, hastigem Schlingen. nu˙dien, tad ir visas aplupījis; rij tavu rīšānu! LP. VI, 293. rij, ka(d) tu pārplīstu (pārsprāgtu)! Mag. XX, 3, 42. Refl. -tiês,

1) einander schlingen:
neē̦dušam de̦sa de̦su rijas Birkert Sakāmv. 51;

2) sich (beständig) zanken, streiten
(eig.: einanderschlingen, fressen): ļautiņi rijas un ē̦das Aus. I, 61;

3) - rīstīties, sich würgen
U. Subst. rĩšana, das Schlucken, Schlingen, Fressen; rijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Schlingens; das Verschlungene, Gefressene; rijẽjs, ein Fresser, Verschlinger; galas rijējs zvē̦rs, ein fleischfressend Tier U. Nach Osthoff MU. IV, 45 zu ai. riṇāti "lässt fliessen", rīyatē "gerät ins Fliessen", aksl. rinǫti od. rijati "fliessen; stossen", ae. rīd "Strom", cymr. rhid "Same" u. a.

Avots: ME III, 540

spraiga

spraĩga: auch (mit ai ) Stenden. - spraigas lini, linum crepitans ("ienākušās sē̦klu galviņas spraigādamas pārplīst") Pēt. Av. IV, 205.

Avots: EH II, 555