spraiga

spraĩga Dond., Wandsen, die Spalte, Lücke: jauneklis ieplēsis uozuolam platu spraigu LP. VI, 533 (ähnlich IV, 10; V, 155; VI, 461), viņš pārplēsa... uozuolu..., iespīlēja vecīša bārzdu spraigā Pas. II, 175 (aus Setzen). apakš... rumbas atruonas spraigas cietā smiltī LP. VII, 645. Zu spraigât, spraikšķêt, spriegât; s. auch spridzêt, spridzinât.

Avots: ME III, 1008


spraiga

spraĩga: auch (mit ai ) Stenden. - spraigas lini, linum crepitans ("ienākušās sē̦klu galviņas spraigādamas pārplīst") Pēt. Av. IV, 205.

Avots: EH II, 555