pārrunāt
pãrrunât,
2): auch Dickeln, ("atrunāt") Ihlen, Serbig., Sess.: ve̦lns gan gribējis vīru p. (umstimmen)
Pas. V, 136. viņa gribēja ... braukt ...; bet es pārrunāju, lai paliek Jauns. Neskaties saulē 169. Juris nav pārrunājams (nicht zu überzeugen) Burtnieks 1936, S. 87; ‡
5) im Sprechen übertreffen
("veiklāk, stiprāk runāt") Schrunden. Refl. -tiês, ‡
2) ļauties p., sich überreden (überzeugen) lassen:
tas tuomē̦r ļaunas p. Pas. IV, 99. viņš neliekas p., er lässt sich nichts einreden Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einreden").
Avots: EH XIII, 209
2): auch Dickeln, ("atrunāt") Ihlen, Serbig., Sess.: ve̦lns gan gribējis vīru p. (umstimmen)
Pas. V, 136. viņa gribēja ... braukt ...; bet es pārrunāju, lai paliek Jauns. Neskaties saulē 169. Juris nav pārrunājams (nicht zu überzeugen) Burtnieks 1936, S. 87; ‡
5) im Sprechen übertreffen
("veiklāk, stiprāk runāt") Schrunden. Refl. -tiês, ‡
2) ļauties p., sich überreden (überzeugen) lassen:
tas tuomē̦r ļaunas p. Pas. IV, 99. viņš neliekas p., er lässt sich nichts einreden Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einreden").
Avots: EH XIII, 209