pãrrunât, tr.,

1) besprechen, abhandeln:
dažādus jautājumus;

2) überreden:
sargāties, ka jūsu sirds netuop pārrunāta! V Mos. 11, 16;

[3) verbessernd, ergänzend reden
U.;

4) überhin reden
U.] Refl. -tiês, sich versprechen: vienreiz e̦suot pārrunājies sakāmuos vārdus LP. VII, 912.

Avots: ME III, 173

pãrrunât,

2): auch Dickeln, ("atrunāt") Ihlen, Serbig., Sess.: ve̦lns gan gribējis vīru p. (umstimmen)
Pas. V, 136. viņa gribēja ... braukt ...; bet es pārrunāju, lai paliek Jauns. Neskaties saulē 169. Juris nav pārrunājams (nicht zu überzeugen) Burtnieks 1936, S. 87; ‡

5) im Sprechen übertreffen
("veiklāk, stiprāk runāt") Schrunden. Refl. -tiês, ‡

2) ļauties p., sich überreden (überzeugen) lassen:
tas tuomē̦r ļaunas p. Pas. IV, 99. viņš neliekas p., er lässt sich nichts einreden Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einreden").

Avots: EH XIII, 209