Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pārsiet' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pārsiet' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pārsiet

pãrsìet, ‡

2) an einer andern Stelle (ein Haustier) anbinden
Auleja: gājis uz ganībām p. zirgus Pas. XIV, 545.

Avots: EH XIII, 210


pārsiet

pãrsìet, tr., über-, verbinden: ievainuojumus; pārsienamā vieta,

a) die zu verbindende Stelle (am Körper),

b) der Verbandplatz.
Refl. -tiês, sich über-, verbinden. Subst. pãrsèjẽjs, wer verbindet; pãrsèjums, der Verband; pārsiêšana, das Über-, Verbinden.

Avots: ME III, 175

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kristaniski

kristaniski Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, Adv., = krustainiski: pārsiet k. Sonnaxt. pārje̦m k. saišķīti ebenda.

Avots: EH I, 655


pārņemt

pãrņem̂t, tr.,

1) herübernehmen, entlehnen:
pārņem drānu pār ple̦ciem! grieķi... pārņe̦mdami šuo idēju nuo ēģiptiešiem... Antrop. II, 54;

2) durchdringen, ergreifen, erfüllen, befallen:
aukstums, bailes, izbailes, gurde̦nums, maigs miegs mani pārņēma. savāds klusums pārņēma mazuo istabiņu Kaudz. prieku pārņe̦mts LP. I, 74. duomas pārņēma prātu Kaudz. ūdeņi vairuojās, un tapa pārņe̦mti visi augsti kalni visur apakš debess I Mos. 7, 19;

[3) übernehmen, auf sich nehmen:
p. mājas vadību savās ruokās;

4) "pārsiet": p. dzijas gabalu Dond.] Refl. -tiês,

1) sich zu viel tun, sich überanstrengen:
viens viņa paziņa reiz pie darbiem pārņēmies Saul.;

[2) für jem. eintreten:
kas cits par "Ķirmgraužiem pārņemsies, kur paši nav klāt? Janš. Dzimtene 2 I, 178].

Avots: ME III, 169


pušums

pušums, der Bruch, der Riss; die Wunde Wolm., Dond., Ahs., Salis: pušumi miesās Konv. 2 993. pušumu pārsiet LP. V, 211. pie pušumu vātīm, kas ceļas nuo ieciršanas un iegriešanas, asinis mēģina apturēt ar aukstu ūdeni Etn. IV, 22.

Avots: ME III, 439


springulis

spriñgulis Līn., Wain., Libau, Telssen, Windau, Bauske, Ermes, (mit ìn 2 ) Pilda, Gr.-Buschhof, spriñguls Wain., sprin̂guls 2 Rutzau, springuls Wessen, springuls Etn. I, 91, Lasd., = sprungul(i)s: par springuļiem (auch in Memelshof) sauc negaŗus kuokus, ar kuo sagriẽž un tâ padara īsāku ķēdi vai striķi, ar kuŗu ir pārsiets ve̦zums; kuo uzkaŗ luopiem (cūkām) kaklā, lai neskrietu; ar kuo eūkām kaujuot saspringuluo de̦gunu; ar kuo kādam (cilvē̦kam vai luopam) sviež Wain. pataisīšu nuo žagara gala pāris springulīšu, katrā pusē pieduršu bikšeles pie krekliņa Janš. Bandavā II, 85. (maizi) springuliem springulēja BW. 23512, 2 var. (fig.) kâ springuļi (Var.: sprunguļi, strupuli u. a.) arājiņi 9762, 2 var. (ähnlich 9763, 6 var.). Zu spranga 4.

Avots: ME III, 1021