pārziedēt
pãrziêdêt, intr.,
1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;
2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.
Avots: ME III, 189
1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;
2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.
Avots: ME III, 189