pārziedēt

pãrziêdêt, intr.,

1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;

2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.

Avots: ME III, 189