Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pīca' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pīca' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pīcaks

pĩcaks Dond. "ass zars, rīkste": tas īsts pīcaks, ar tuo labi sāpēs, kad tuo laidīs darbā. Aus *pīcks (vgl. pīcka II)?

Avots: ME III, 230

Šķirkļa skaidrojumā (2)

pika

pika Wolm., Burtn., Salis, Drosth., Bauske, Dond., Demin. piciņa u. pikiņa,

1) ein Klumpen, Kloss:
viena pati pika traukā, nuo tās iztaisa vairāk (Rätsel). sniega pika, ein Schneeball. sviesta pika, ein Stück Butter. kruvešu pikas A. XVII, 302. sūdu pika. lauž tad sasalušuo zemi pa pikām vien uz augšu Purap. Kkt. 82. savelties plakanā pikā... kâ vilna, lini, dzijas Etn. III, 161. piena pikiņa, kleiner Klumpen dicker Milch, die beste Milch: es tevi ar piena pikiņām ēdināšu U.; pika visādu lietu, ein Chaos Diez n. U.;

2) der Pl. pikas, eine Speise aus gestossenen Erbsen und Kartoffeln
Misshof n. Etn. I, 20: zirņus pikās sapikuoja LP. VII, 289. piciņas, gestossener Hanf Etn. I, 20 (aus Golg.);

3) vienā pikā, in einem fort:
dzeŗ un dzeŗ vienā pikā Purap.;

4) baltā sniega pika, Schneeballrübe
Peņģ. Nach Lidén IF. XIX, 326 (und Petersson Glotta VIII, 71 f.; s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 70) zu av. pixa "Knoten"; dazu wohl auch (wenn mit altem ī ) le. pīca und pīcenis.

Avots: ME III, 212, 213


spiks

spiks, ein (kurzer) Stock Grosdohn n. Etn. I, 59, Saikava, Gr.-Buschhof: brangs lazdas spiks. Anscheinend zu lat. spīca "Ähre", ndl. spie "Pflock" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 654.

Avots: ME III, 995