Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pītin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pītin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

izpītināt

izpītinât, ausstreuen (nach allen Seiten hin): es lasu kuopā, bet tu izpītini Ramkau, [N. Peb.].

Avots: ME I, 781


nospītināt

‡ nùospītinât, abtrotzen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 89


pītin

pîtin, Adv., gebraucht zur Verstärkung von pīt: šūtin šūta, pītin pīta (istabiņa) Siuxt. pītin pīti lindraciņi BW. 20551, 1.

Avots: ME III, 235


pītināt

I pîtinât: kuo pītini putekļus? Ramkau.

Avots: EH II, 242


pītināt

I pîtinât N.-Peb., ausstreuen: meta kūleņus un pītināja nuopļauto zâli R. Kam. 9. Jūle ar lieluo darbu strādā, - pavei, kâ nu˙pat pītina (ārda sūdus)! Dok. A. Austr. v. J. 1893, № 6, S. 545; "pìtināt 2 , = purināt, putināt (pe̦lnus, miltus, spalvas)" Selsau, Sessw. Refl. -tiês, "pirināties II 1" Adleenen; vgl. pîte 2 II.

Avots: ME III, 235, 236


pītināt

II pîtinât "flechten lassen" Bers.

Avots: ME III, 236


pītine

‡ pîtine Warkl., = pītene 1: ielika pītinē Pas. IV, 151 (aus Rositten); ein geflochtener Gegenstand (mit î) Kaltenbr. pîtine juosta ebenda, ein geflochtener Gürtel. - Der acc. s. (nuopina klūgu) pītini Pas. IX, 466 und pītinīti (Körbchen) 248 (aus Lettg.) kann auch zu pîtinis (unter pîtenis) gehören.

Avots: EH II, 242


pītinis

pîtinis (unter pîtenis): auch ("?") Borchow n. FBR. XIII, 25.

Avots: EH II, 242



spītināt

‡ spītinât, zu erschliessen ausnuospītinât.

Avots: EH II, 554

Šķirkļa skaidrojumā (2)

spītēt

spĩtêt, -ẽju, spītināt St., auch refl. -tiês Spr., trotzen; einen Possen spielen U.: sieva spītē vīra gribai Treum. Sveš. 37. tuo spītēju bāliņam, kam nedeva pilna pūra BW. 7632. "es neteikšu", meitē̦ns spītējās A. XI, 98. viņa pret tevi spītējas Rit. Die II s. prs. spīties (vai tu vēī spīties [spottest, höhnst?] par tuo? Pas. I, 229) wahrscheinlich von einem Infin. *spītīties.

Avots: ME III, 1004


šūtin

šũtin, zur Verstärkung von šũt: šūtin šuva . . . mans . . . augumiņš BW. 6884. (istabiņa) šūtin šūta, pītin pīta 32655, 1.

Avots: ME IV, 112