pļūka
pļùka 2 Kr., Golg. (aus pļūtka), comm., einer, der an Diarrhöe leidet U., "дрыстун, -нья" Spr.; der Pl. pļùkas 2 , Durchfall Druw.: viņam uznākušas pļūkas. tāds kâ pļūka, schmutzig gelb Ar.
Avots: ME III, 374
Avots: ME III, 374
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pļūka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pļūka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: