Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pļeks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pļeks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izpļekstēties

‡ izpļekstêtiês, sich ausschwatzen Dond.: vai nebūsi izpļekstējies?

Avots: EH I, 474

papļekstēt

[papļekstêt Dond., ein wenig schwatzen.]

Avots: ME III, 83

pļeks

pļe̦ks! Interj. zur Bezeichnung des Schaltes, der beim Fallen eines weichen od. schweren Gegenstandes entsteht: šķīvis izkrita pļe̦ks! meitai nuo ruokām Ahs. n. RKr. XVII, 46.

Avots: ME III, 368

pļekstēt

pļekstêt Ermes, Dond., Stenden, Ahs., Gr.-Essern, pļekšêt RKr. XVIl, 74, pļekšķêt Alt-Ottenhof, -u, -êju,

1) plappern (auch von kochendem Brei
(pļekšķêt) Gr.-Sessau), leeres Zeug schwatzen (pļekstêt C., PS., Frauenb.), ohne Grund bellen: kâ tâ var pļekstêt: kâ viņas mute nepiekūst! Dond. turi muti, nepļeksti tik daudz! suns pļekst bez apstāšanās Ahs.; vgl. plekš(ķ)êt;

2) "?": kas šinī dzīvē nešķīstībā dzīvuo. tam tur jāpļekst pa tumsības kaktiem LP. VII, 1204.

Avots: ME III, 368

pļekstināt

pļekstinât,

1) auch pļekšķinât, tr. und intr., schmatzen:
kuo nu pļekstini muti! Ahs. n. RKr. XVII, 46. kuo pļekšķini muti (kuo pļekstini ar muti Ahs.)? svelpt vajaga! RKr. VI, 497;

2) plappern, schwatzen
Dond.

Avots: ME III, 368

pļekstis

pļekstis, ein Schwätzer PS., C.

Avots: ME III, 368

sapļekstināt

‡ sapļekstinât Wolmarshof, = saplekšinât 2: s. mīklu, mālus.

Avots: EH XVI, 437

Šķirkļa skaidrojumā (5)

pļakstēt

pļakstêt, -u, -ẽju, viel schwatzen, klatschen : mātītes pus˙dienas pļaksčēja Plm. n. RKr. XVII, 73. Vgl. plakš(ķ)êt und pļekstêt.

Avots: ME III, 365

plekste

I plekste (li. plẽkštė) Karls., Treiden, ein Demin. pļekstiņa BW. 30885, Flunder, Butte (pleuronectes flesus L.) RKr. VIII, 105; IX, 93. Zu einer Wurzelform plek- resp. plesk- (s. unter pleksne II); vgl. auch Büga PFB. LXXIII, 336.

Avots: ME III, 334