pļepene
pļepene, eine Art Grütze: pļepene - pašķidra biezputra, kas vāruot pļekšķ Gr.- Sessau. Zu pļepêt 1.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pļepene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pļepene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
puspļepene
puspļepene, ein nicht fertiggekochter, zu dünner Brei; zu lange gekochte und daher zu dicke Grütze ("ne putra, ne biezputra") Gr.-Buschhof.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
Šķirkļa skaidrojumā (1)
pļepenīca
pļepenīca,
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369