apzilinis
‡ apzilinis, blaulich Bērzgale: apziline putra Bērzgale, eine an Zutaten arme, wässerige (bläuliche) putra.
Avots: EH I, 127
Avots: EH I, 127
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ne putra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ne putra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
kāposts
kàpuõsts [C.], kàpuôsts [PS., Wolm.], der Kohl (brassica oleracea): kāpuostus cirst od. nuoņemt, der Kohn abnehmen. kāpuostus apsist, den Kohl behäufeln. Sprw.: kāpuosta galva ir arī galva. tam ir kāpuostu galva. kamē̦r kāpuosti uzaugs, gaļa ve̦ca paliks. tas nav ne putra, ne ķapuosti. baltie kāpuosti Weisskraut; brūnie k., Braunkohl Mag. IV, 2, 119; biešu kāpuosti, eine Suppe aus Beetenblättern Kand.; dze̦guzes kāpuosti, Sauerklee; galviņu k., Kopfkohl (brassica oleracea); jūŗas k., crambe maritima; pīļu k. A. XX, 543; puķu k., Blumenkohl; rubeņa od. teteŗa k., Ruten, Prügel: es uzmeklēju teteŗa kāpuostus A. XVI, 835; zaķu k., Sauerklee (oxalis acetosella) Mag. IV, 2, 81; Haselwurz (asarum europaeum) Konv. 2 3539. [Nebst li. kopũstas und estn. kābustas zunächst aus r. капуста; vgl. Berneker Wrtb. I, 486.]
Avots: ME II, 194
Avots: ME II, 194
puspļepene
puspļepene, ein nicht fertiggekochter, zu dünner Brei; zu lange gekochte und daher zu dicke Grütze ("ne putra, ne biezputra") Gr.-Buschhof.
Avots: ME III, 432
Avots: ME III, 432
putraims
putraîms,
1) gew. der Plur. putraimi Wolm. u. a., putrāmi Lis., Saikava, Sessw., Selsau, Heidenfeld, Warkl., Meiran, N.Peb., Spr., KL, Buschh., Krāslava, putrami Salis, putre̦m Dond., die rohe Grütze,
(der Sing.) das Grützkorn U. cāļu putraimi, grob gemahlene Grütze Salisb. putraimu putra, aus Grütze gekochie Suppe od. Brei. putraimu zupa, Fettgrütze Sassm., Etn. I, 41. putraimu de̦sa, die Grützwurst. - es vēl ne putraima nee̦smu baudījis, ich habe noch kein Krümchen genossen U.;
2) Demin. putraimĩtis, das Körnchen, die Finne, der Tippel, der Punkt
U.; putraima (für putraina?) gaļa, finniges Fleisch U. (unter gaļa);
3) vanagu od. vārnu putraimiņi, Zittergras
(briza) Wid. Zur Bildung s. Le. Gr. § 164.
Avots: ME III, 442, 443
1) gew. der Plur. putraimi Wolm. u. a., putrāmi Lis., Saikava, Sessw., Selsau, Heidenfeld, Warkl., Meiran, N.Peb., Spr., KL, Buschh., Krāslava, putrami Salis, putre̦m Dond., die rohe Grütze,
(der Sing.) das Grützkorn U. cāļu putraimi, grob gemahlene Grütze Salisb. putraimu putra, aus Grütze gekochie Suppe od. Brei. putraimu zupa, Fettgrütze Sassm., Etn. I, 41. putraimu de̦sa, die Grützwurst. - es vēl ne putraima nee̦smu baudījis, ich habe noch kein Krümchen genossen U.;
2) Demin. putraimĩtis, das Körnchen, die Finne, der Tippel, der Punkt
U.; putraima (für putraina?) gaļa, finniges Fleisch U. (unter gaļa);
3) vanagu od. vārnu putraimiņi, Zittergras
(briza) Wid. Zur Bildung s. Le. Gr. § 164.
Avots: ME III, 442, 443
rupaimi
‡ rupaîmi Liepna, = rupumi (unter rupjš): kad ruoku dzirnūs maļ, ne milti, ne putraimi ar vienas reizes malumu nav smalki diezgan, un tāpēc pēc katra maluma jāsijā; rupjās daļas, kas sijājuot paliek sietā, ir r.
Avots: EH II, 385
Avots: EH II, 385