Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pļik' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pļik' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

appļikšināt

‡ appļikšinât Dunika, Kal., mit den Händen (leicht schlagend) ringsum abglätten: a. rnaizes kukuli, pirms tuo šauj krāsnī.

Avots: EH I, 106

piepļikstināt

pìepļikstinât, pìepļikšķinât Lennew.,

1) "?": pate māte plāniņu iedancuoja, neļāva tautām piepļikstināt BW. 24158;

2) oberflächlich (mit Lehm od. Kalk eine Ritze) anstreichen od. Vollschmeissen
Lennew.;

3) = pieplikstinåt Schibbenhof, Libau, Stenden, Frauenb.; "mit den Fingerspitzen leicht anschlagen" Lennew.;

4) piepļikšķinât, niedertretend glatt andrücken :
pīles labību piepļikšķinājušas pie zemes Wandsen.

Avots: ME III, 280

pļik

pļik! Interj. zur Bezeichnung efnes klatschenden Lautes: lietus pilkās pļik, pļak! lejup šļāc Zvirgzdes 1, 119.

Avots: ME III, 370

pļikadi

pļikadi, in der Verbindung mit pļe̦kadi, Interjektion: pļikadi, pļe̦kadi! aiz upītes velējās BW. piel. 2 29901.

Avots: ME III, 370

pļikata

‡ pļikata NB. "jem., der beim Kartenspielen seine Reihenfolge beim Geben nicht einhält".

Avots: EH II, 308

pļikatas

pļikatas sist, ein Spielchen Kreuzb., Domopol.

Avots: ME III, 370

pļiks

pļiks! Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Lautes: lietus līst pļikstē̦dams: pļiks, pļiks! Ahs. pļiks! Kārlim arī nuozibēja gar vaigu De̦gIavs Rīga II, 1, 221.

Avots: ME III, 370

pļikšķināt

pļikšķinât,

1): mit der Handfläche leicht schlagen
Siuxt.

Avots: EH II, 308

pļikstēt

pļikstêt, -u -ẽju, plätschern: lietus līst pļikstē̦dams: pļiks, pļiks! Ahs. Vgl. plikš(ķ)êt.

Avots: ME III, 370

pļikstināt

pļikstinât, pļikšķinât,

1) klatschen, plätsehern :
vienam aizsien acis - tas ķē̦rājs, citi pļikšķina ruokas un mūk Etn. III, 188. zivs pļikstina ar asti pa ūdeni Ahs. pļikšķinādams ar pātadziņu pa ūdeni Kaudz. M. 12;

2) pļikstinât, mit den Händen glätten
Ahs.: zirgu labinuot pļikstina ar ruoku kaklu;

3) pļikstinât blinzeln
Ahs.: viņš pļikstina ar acīm. Zur Bed. 1 vgl. plikš(ķ)inât 1, zur Bed. 2 pļicinât II, zur Bed. 3 - plikstinât

Avots: ME III, 370, 371

pļiku

pļiku, in der Verbindung mit pļe̦ku, Interjektion: pļiku pļe̦ku karašiņas BW. piel. 2 28827. Vgl. pliku.

Avots: ME III, 371

sapļikšināt

sapļikšinât: "plikšķinuot sataisīt" Auleja: s. plāciņus.

Avots: EH II, 438

sapļikšināt

sapļikšinât "(mit den Händen) glatt schlagen (eine weiche Masse)" Bixten.

Avots: ME III, 705

Šķirkļa skaidrojumā (6)

pieplikstināt

pìeplikstinât, pìepļikšķinât Rutzau, pìeplikš(ķ)inât, anklatschen, klatschend, glättend anfügen: ērglis... pielika un pieplikšķināja tuo (=gaļas gabalu) Uluvirpuniķim tai izgrieztā vietā Pas. II, 181.

Avots: ME III, 280

pļak

pļak, in Verbind. mit pļik, Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Schalles: lietus pilkās pļik, plak lejup šļāc Zvirgzdes I, 119.

Avots: ME III, 365

pļekadi

pļe̦kadi, In der Verbindung mit pļikadi, Interjektion: pļikadi, pļe̦kadi! aiz upītes velējās BW. piel. 2 29901.

Avots: ME III, 368

pļeku

pļe̦ku, in der Verbindung mit pļiku, Interjektion: pļiku, pļe̦ku karašiņas BW. piel. 2 28827.

Avots: ME III, 369

pliksiens

pliksiens, der Peitschenknall Ruj., Bauske: ķēve uz viena pliksiena sākusi skriet un spert Upīte Medn. laiki; dafür auch pļiksiens Lautb.

Avots: ME III, 344