Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pļukstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pļukstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
izpļukstēt
izpļukstêt, izpļukšêt, izpļukšķêt, tr., ausplappern, aussprengen: mēnesis apkārt lienuot izpļukš Spr. Sal. 20, 19. kuo nuo viena sadzirdēji, tuo uotram izpļukšēji BW. 8986. tā tik tāda izpļukšķē̦ta valuoda Purap.
Kļūdu labojums:
mēnesis = mēlnesis
Avots: ME I, 784
Kļūdu labojums:
mēnesis = mēlnesis
Avots: ME I, 784
nopļukstēt
[nùopļukstêt,
1) = nùoplukšķêt: n. visu vakaru C., Nigr.;
2) (eine Weile) geräuschvoll platzen (von Luftblaseń auf einer Flüssigkeit):
biezputra tâ vira, ka nuopļukstēja vien Bauske.]
Avots: ME II, 833
1) = nùoplukšķêt: n. visu vakaru C., Nigr.;
2) (eine Weile) geräuschvoll platzen (von Luftblaseń auf einer Flüssigkeit):
biezputra tâ vira, ka nuopļukstēja vien Bauske.]
Avots: ME II, 833
papļukstēt
‡ papļukstêt, ein wenig faseln: ceļa vīrs būs tikai papļukstējis niekus, gribē̦dams palielīties Janš. Mežv. ļ. I, 242.
Avots: EH XIII, 164
Avots: EH XIII, 164
pļukstēt
pļukstêt (undeutlich sprechen N.- Peb.), plukšêt Wessen, Wid., Salis, pļukšķêt Erlaa, -u, -ẽju, tr., intr., faseln, schwatzen, plappern; plätschern: Sprw. pļukst kâ žagata. pļuksti cik gribi, tikai ruokām vaļu neduod! kuo nu pļukšķi niekus! Upītis Nemiers 116. tā nedrīkst kuo par viņām pļukstēt Janš. Barenīte 8. vilnīši, piesizdamies pie sugas, pļukšķēja Seifert Chrest. Ill, 3, 195. - Subst. pļukslêšana, pļuk-š(ķ)êšana, das Geschwätz, Geplapper: kuo tur sieviešu pļukšķēšanā klausīties? Purap.; pļukstê̦tājs, pļukš(ķ)ê̦tãjs, ein Schwätzer, Plapperer: jūs esat nuoduoti pļukšķē̦tāju mēlēm Ezechiel 36, 3. Vgl. plukstêt, plukš(ķ)êt.
Avots: ME III, 372
Avots: ME III, 372
sapļukstēt
sapļukstēt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
izpukstēt
[II izpukstêt
1) "ausschwatzen"(?):
izp. nuoslē̦pumu Tadaiken, Nieder - Bartau (vgl. izpļukstēt);
2) "stöhnend aussprechen":
slimnieks tik vājš, ka tikai dažus vārdus izpukstēja Nigr., Selg. Refl. - tiês,
1) "verdriesslich über etwas Unangenehmes eine Zeit lang still mit sich sprechen"
Dunika;
2) zur Genüge sich beklagen:
vecenīte izpukstējās par savu palaidnīguo dē̦lu un aizgāja.]
Avots: ME I, 786
1) "ausschwatzen"(?):
izp. nuoslē̦pumu Tadaiken, Nieder - Bartau (vgl. izpļukstēt);
2) "stöhnend aussprechen":
slimnieks tik vājš, ka tikai dažus vārdus izpukstēja Nigr., Selg. Refl. - tiês,
1) "verdriesslich über etwas Unangenehmes eine Zeit lang still mit sich sprechen"
Dunika;
2) zur Genüge sich beklagen:
vecenīte izpukstējās par savu palaidnīguo dē̦lu un aizgāja.]
Avots: ME I, 786