pūčēties
‡ pūčētiês "?": Stintis, kas uz kreisajuo ausi bija nuolicies, sāka pa˙priekš lē̦ni, tad arvien diktāk p. un pats ar sevi tâ runāt Dünsb. Piķis un Stintis 13.
Avots: EH II, 340
Avots: EH II, 340
'pūčēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: