pūčēties‡ pūčētiês "?": Stintis, kas uz kreisajuo ausi bija nuolicies, sāka pa˙priekš lē̦ni, tad arvien diktāk p. un pats ar sevi tâ runāt Dünsb. Piķis un Stintis 13.Avots: EH II, 340