Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pūne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pūne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

kalpūne

kalpūne: auch LLD.II, 28 u. a., VL. aus Bers., (mit àl 2 ) Pilda n. FBR. XIII, 44, 48, Bērzgale, Kalupe, Sonnaxt, (mit û ) Baltinow n. FBR. XI, 129, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 72, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen. n. FBR. XIII, 81, Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Oknist, (mit ù2) Borchow n. FBR. XIII, 21, 36, Warkl.

Avots: EH I, 578, 579

kalpūne

kalpūne BW. 4876; 11444; [auch in den Texten des 16. Jahrh.], = kalpuone.

Avots: ME II, 144

kapūne

‡ kapūne, eine Setzangel: abi puisē̦ni gāja kapūnes likt Stabur. bērni (v. J. 1925), S. 353.

Avots: EH I, 587

kāpūne

‡ II kāpūne Warkl., ein Friedhof, Kirchhof.

Avots: EH I, 602

pūne

pūne: (mit ù 2 ) Heuscheune Warkl., Zvirgzdine; eine Heu- od. Strohscheune (die auch als Anbau errichtet wird) Auleja, Lubn., Oknist, Prl., Saikava (mit ù 2 ); eine kleine Scheune "pie kula" Kaltenbr.; "te̦lpa kūts tuvumā luopbarības glabāšanai" Sonnaxt; ein Anbau od. eine kleine Scheune für sich zum Aufbewahren von Spreu Heidenfeld; liedu pūnes dibinā BW. 28808, 1. Nach Būga Arch. Phil. I, 39 ist r. пуня aus dem Baltischen entlehnt.

Avots: EH II, 342

pūne

pūne Infl., Lubn., pùne 2 Kl., Kr., Warkh., pûnis 2 Bl., pūnis U., Manz., Hasenp., eine Scheune (pùnis 2 Gr.-Buschhof); pūne Kokn. n. U., pūnīte Erlaa, pũnĩtis Pe̦nkule, pũnis Bauske, eine Kaffscheune; pūne, ein Anbau an der klẽts Nerft od. (pùne 2 ) an der kūts zum Heuaufbewahren Gr.-Buchhof, an der Riege (zum Aufbewahren von Kaff und Stroh) C. (pũnis), Bers.; pūne Lasd., pũnis N.-Bartau, ein kleines, scheunenartiges Gebäude am Meeres- od. Seeufer zum Aufbewahren von Fischerwerkzeugen: vāgūžam lipa klāt ze̦māka būve, kalpu pūnīte Jauns. ieiedams salmu pūnī pēc kaisiem LA. abi ielīda salmu pūnītē un. ļāvās naktsmieram Libek Pūķis 22. ja būs laba vedekliņa, dzīvuosam ustābā; ja būs špe̦tna, ja būs barga, taisīs cepli punītī (Var.: pūnītē) BW. 21749. pūnē guļas vietu pataisīt DL. - Nebst li. pũnis "мякиннмца" Понев. гов. II, 27 und punė "Stall" nach Brückner Die slav. Fremdw. im Lit. 123 und 181 aus r. пуня.

Avots: ME III, 447

pūnelis

‡ pūnelis Janš. Līgava II, 34, ein (pejoratives) Demin. zu pūnis.

Avots: EH II, 342

Šķirkļa skaidrojumā (5)

paprasīt

paprasît: kalpūne paprasa kunga, lai jis atļaun jai ... paprasīt zemnieku atminēt Pas. XII, 330. paprasa (= ielūdz) vēl uotra kaimiņa Kaltenbr. paprasīju (lud ein) dzē̦rājiņu Tdz. 56256, 13. ‡ Refl. -tiês, = palùgtiês: pasaprasīja uz nakts mājām Pas. XIII, 19 (ähnlich V, 199). jī ... pasaprasīja pārgulēt V, 160 (ähnlich XII, 194, 352). paprasās (= izlūdzas atļauju iet) dievam atkal uz šuo pasauli XIII, 108.

Avots: EH XIII, 164

pūdenis

pūdenis, eine Art Kaffscheune Setzen; dissimilatorisch aus *pũnenis (zu pūne, pūnis)?

Avots: ME III, 445

pūna

II pūna,

1) = pūne: "Jānīšam svārku stūri lidz pašiem papēžiem: ciema suņi nuorāvuši, gar pūnām staigājuot BW. 20564;

2) "= tīne" Golg.

Avots: ME III, 447

pūnis

pūnis (unter pūne): eine kleine Scheune für Heu, Stroh und Kaff (als Anbau an der rija) C., Remten (mit ũ), Fest. (pùnītis 2 ); Heuscheune im Walde BielU.; eine kleine Scheune für Fischergeräte (mit ũ) Perkunen; vai uz šķūņa, vai uz pūņa BW. 12665; pūns Lng. "eine Bauerhütte".

Avots: EH II, 342

saspiest

saspiêst, ‡

2) (mehrere Türen) fest zudrücken (zuriegeln?):
kalpūne saspiede stipri visas duravas Pas. X, 509.

Avots: EH XVI, 449