Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pačuks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pačuks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

pačuks

pačuks, der Räuber, Bandit: mežā pačuku Kand.

Avots: ME III, 14

pačuksnīt

pačuksnît, [ein wenig stochem]: pag, es vēl te zem kārkliem pačuksnīšu MWM. VI, 279.

Avots: ME III, 14

pačuksteniski

pačuksteniski, flüsternd, im Flüstertone: ve̦ctē̦vs nuorunāja tâ pačuksteniski Vīt.

Avots: ME III, 14

pačukstēt

pačukstêt, ‡ Refl. -tiês, eine Weile flüstern: pačukstējusēs ar Ziemeli Janš. Mežv. ļ. I, 218.

Avots: EH II, 125

pačukstēt

pačukstêt, tr., intr., leise flüstern, zuflüstern: tika pat klusu pačukstē̦ts, ka viņi ne˙kad nee̦suot bijuši laulāti Rainis.

Avots: ME III, 14

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kluss

kluss,

1) still:
klusa nakts, kluss vakars, miers; klusi prieki. viņš būšuot kluss kâ kaps R. Sk. II, 228. ja tā malka klusa (Var.: klusu) dega, tad mēs mīļi dzīvuosim BW. 18178, 3;

2) ruhig, friedlich:
kluss cilvē̦ks, ein stiller, ruhiger Mensch; klusa daba, ein ruhiger Charakter;

3) still, heimlich, unbemerkt:
klusa mīlestība. meita pa klusuo pusi jauneklim pačukst LP. VI, 619. [Wohl identisch mit li. klùsas "глуховатый", s. unter klausît.]

Avots: ME II, 237

laiku

laĩku, laĩkus, früh, rechtzeitig: viņš laiku juo laiku pačukst jaunajam medniekiem LP. V, 211. ja rītu būs sauss laiks, vistas iet laiku gulēt Etn. II, 95. laiku, laiku (Var.: laikus, laikus) ceļu griezu BW. 10157.

Avots: ME II, 407

pārdziedāt

pãrdziêdât, tr.,

1) im Singen übertreffen:
lakstīgalu pārdziedāji BW. 409;

[2) von neuem singen:
lai labāk izduotuos, tad dažas dziesmas bij jāpārdzied Jürg. Refl. -tiês, singend überanstrengen: daži bija tâ pārdziedājušies, ka varēja tikai pačukstēt Jürg.].

Avots: ME III, 155

tērzēt

I tḕrzēt 2 Kl., (mit êr 2 ) Līn., -ẽju, viel sprechen Kurs. (mit êr 2 ), Riga, schwatzen U., Spr., sich unterhalten, plaudern Brasche, (mit ẽr ) AP., Bl., (mit ḕr) C., PS., (mit êr 2 ) Siuxt; scherzen Wid.: man jau nav brīv ar tēvi tērzēt, bēt pakiusu varu pačukstēt LP. IV, 127. viņi nezin kuo tur tērzēja līdz pašam rītam Kurs. Refl. -tiês, sich unterhalten Bauske, Gr.Buschhof, Sessw., Sonnaxt: tu nu vairāk netērzējies 2 ! Janš. Precību viesulis 19. - Subst. tērzêšana, das Plaudern; "Narrenteiding" Manz. Lettus; tē̦rzē̦tãjs, der Schwätzer U.: šie valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. Wohl nebst tērzt zur Wurzel von tārlât und terêt.

Avots: ME IV, 175