laĩku, laĩkus, früh, rechtzeitig: viņš laiku juo laiku pačukst jaunajam medniekiem LP. V, 211. ja rītu būs sauss laiks, vistas iet laiku gulēt Etn. II, 95. laiku, laiku (Var.: laikus, laikus) ceļu griezu BW. 10157.

Avots: ME II, 407

laĩku,

1): auch AP., Siuxt; s. auch ME. II, 406, unter laĩks 1h) a.; ‡

2) passend:
ce̦puri ..., kura būtu man l. Jauns. B. gr. ³ I, 212.

Avots: EH I, 713