pačunčināt
pačunčinât, Intr., tr.,
1) in kleinem Trott fahren, reiten:
nevarēja ne pačunčināt LP. V, 318. varēja drusku pačunčināt rikšus Janš. [Bārenīte 52];
2) ein wenig schaukeln:
mazais jāpačunčina B.Vēstn.
Avots: ME III, 14
1) in kleinem Trott fahren, reiten:
nevarēja ne pačunčināt LP. V, 318. varēja drusku pačunčināt rikšus Janš. [Bārenīte 52];
2) ein wenig schaukeln:
mazais jāpačunčina B.Vēstn.
Avots: ME III, 14