I pačinčinât, [ein wenig činčinât]: kuo nu? - nu pačinčinājis - atskrējis viņa zirgs LP. VI, 584. [ej, pačin̂čini ² pusdienā (= sazvani ļaudis pusdienā)! Lesten].

Avots: ME III, 14

[II pačiñčinât, = pačunčināt 1 Grünh., Autz; neveikli uz priekšu kulties, piem. ar vāju zirģeli" N.-Peb.]

Avots: ME III, 14