dil˜t [Wolmar, PS., Serbigal,
dìlt C., Jürg.,
dilˆt AP.,
dilˆt 2 Līn., Tr., Bl., Salis, Ruj., Dond., Nigr.,
dìlt 2 Nerft, Kl., Preili],
dilstu od.
de̦lu, dilu (li.
dìlti od.
dil˜ti),2) verschleissen, sich abtragen: drēbes, zābaki dilst;2) abnehmen, mager, kleiner, weniger werden: mēnesis dilst. tē̦vs dilst de̦lams, māte briest briežama Tr. III, 983.
maizīte dilst dilstamuo JR. V, 93.
sniegs krietni dilis. kviekšana dila vien, dila vien tievāka kâ urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe;
3) dünn, stumpf werden: nazis, pakavs dilst, diltin dila vaŗa dzirnus, man varīte augtin auga BW. 8229.
stilsti, dilsti, kumeliņ, uz tā balta le̦dutiņa 14488, 5.
de̦lamā kaite, die Schwindsucht. [Nach Fick Wrtb. I 4, 456, Persson Beitr. 575 f., Walde Wrtb. 2 239 unter dolō und Boisacq Dict. 161 zu daļa, dalît, ai. dálati "birst", la. dolāre "behauen" u. a.]Avots: ME I,
467