Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paklausīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paklausīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
īņāties
‡ ìņâtiês 2 (?) Warkl., -ãjuos "nepaklausīt, pīkstēt, mīņāties uz vietas" (meist von Pferden und kleinen Kindern, seltener von Erwachsenen gesagt): zirgi īņājas.
Avots: EH I, 501
Avots: EH I, 501
mērdēt
[mẽrdêt Dunika, Wolm.], mḕrdêt [auch Jürg., Serbigal, Peb., C., PS., Neuenb., mêrdêt 2 Līn., Salis, Ruj., Wandsen], -ẽju (li. mérdė´ti "im Sterben sein"), tr.,
1) die nötige Nahrung nicht geben, hungern lassen, mergelm;
badā od. badu mērdēt, hungern, verhungern lassen: viņš kruogā visu dienu plītē̦dams mērdē nabaga zirdziņu. es tev[i] badu nemērdēšu BW. 15614, 1;
[2) "?": viņa zuobi ir kâ lauvas zuobi un mērdē cilvē̦ku Manz. Post. III, 114;
3) einen Sterbenden abwarten:
mēs tuo vecīti mērdējām, wir haben ihm die Augen zugedrückt Biel. n. U.] Refl. -tiês, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, sich abmergeln, sich kasteien: reiz sīksts puisis, badā mē̦rdē̦damies, sakrājis lielu naudas puodu LP. VII, 1203. kad tu... esi mērdējies sava dieva priekšā, tad tavi vārdi ir paklausīti Dan. 10. 12 Zu mìrt, sterben; vgl. auch Bezzenberger BB. XVII, 222 und XXI, 309 2, Persson Beitr. 214 und dazu Walde Wrtb. 2 494 f.].
Avots: ME II, 618
1) die nötige Nahrung nicht geben, hungern lassen, mergelm;
badā od. badu mērdēt, hungern, verhungern lassen: viņš kruogā visu dienu plītē̦dams mērdē nabaga zirdziņu. es tev[i] badu nemērdēšu BW. 15614, 1;
[2) "?": viņa zuobi ir kâ lauvas zuobi un mērdē cilvē̦ku Manz. Post. III, 114;
3) einen Sterbenden abwarten:
mēs tuo vecīti mērdējām, wir haben ihm die Augen zugedrückt Biel. n. U.] Refl. -tiês, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, sich abmergeln, sich kasteien: reiz sīksts puisis, badā mē̦rdē̦damies, sakrājis lielu naudas puodu LP. VII, 1203. kad tu... esi mērdējies sava dieva priekšā, tad tavi vārdi ir paklausīti Dan. 10. 12 Zu mìrt, sterben; vgl. auch Bezzenberger BB. XVII, 222 und XXI, 309 2, Persson Beitr. 214 und dazu Walde Wrtb. 2 494 f.].
Avots: ME II, 618
pierasties
pìerastiês, sich finden, einfinden, sich dazu-, hinzugesellen: man šī lieta pieradusēs, ich habe diese Sache gefunden Libek Pūķis 51. pieradās arī daži nuovada ļaudis, kam tika paklausīties Alm. Kaislību varā 127. mediniekam pieruonas jaunskungs LP. VII, 475. tam pieruodas biedrs I, 51. pieradās pilns (wurde voll von sich einfindenden Tänzern) plāns dancuotāju Rkr. XVI, 219. pieradies ve̦lns itin sadedzis LP. V, 131. cik nuodzeruot (nuo mucas), tik pieruonuoties V, 239.
Avots: ME III, 283
Avots: ME III, 283
spīrināt
spĩrinât Siuxt, Nigr., Gr.-Essern, Drosth., = spirinât I: jē̦rs spīrināja kājas; spìrinât 2 , quälen Fest. Refl. -tiês,
1) sich quälen
Fest., zappeln (mit ì 2 ) Bers., mit den Füssen sperkeln Wid., (mit ĩ ) Bershof, sich wehren Wid.: nuo ūdens izvilkta zivs spīrinājas Tirs. guovs spīrinājas, negrib labi iet Naud. viņs spīrinājās pretim, bet nelīdzēja, bij jānāk līdz ebenda. jē̦rs spîrinājās Siuxt. vajadzēja... paklausīt, un ja kas spīrinājās, tuo lika atsaukt uz muižu Seifert Chrest. III, 2, 257. "ej!" ... Starpiņš mudināja, kad viņa sieva vēl spīrinājās De̦glavs Rīga II, l, 375;
2) "sich bemühen vorwärts zu kommen"
Fest.: spīrināmies cik jaudas, lai tiktu reiz uz kājām. Zu spirinât I.
Avots: ME III, 1004
1) sich quälen
Fest., zappeln (mit ì 2 ) Bers., mit den Füssen sperkeln Wid., (mit ĩ ) Bershof, sich wehren Wid.: nuo ūdens izvilkta zivs spīrinājas Tirs. guovs spīrinājas, negrib labi iet Naud. viņs spīrinājās pretim, bet nelīdzēja, bij jānāk līdz ebenda. jē̦rs spîrinājās Siuxt. vajadzēja... paklausīt, un ja kas spīrinājās, tuo lika atsaukt uz muižu Seifert Chrest. III, 2, 257. "ej!" ... Starpiņš mudināja, kad viņa sieva vēl spīrinājās De̦glavs Rīga II, l, 375;
2) "sich bemühen vorwärts zu kommen"
Fest.: spīrināmies cik jaudas, lai tiktu reiz uz kājām. Zu spirinât I.
Avots: ME III, 1004
sprieža
spriêža, die Beratung; eine Versammlung, wo etwas beraten wird: kas tad nu par spriežu? jāiet paklausīties uz tuo spriežu Gr.-Buschh.
Avots: ME III, 1023
Avots: ME III, 1023