paklupt
paklupt, ‡ Refl. -tiês, etwas straucheln (?): (fig.) kas šâ un tâ var p. un dze̦nas maz uz laba Dünsb. Ēstere Adams 105.
Avots: EH II, 143
Avots: EH II, 143
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paklupt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paklupt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
paklupt
paklupt [li. paklúpti], intr., straucheln, stolpern, niederfallen: bet gan˙drīz es būtu paklupis Psalm 79, 2. sieva paklupa zem vāģiem Vēr. II, 339. [paklupt uz acīm, sich hinlegen, sich schlafen legen De̦glavs Riga II, 1, 170.]
Avots: ME III, 46
Avots: ME III, 46
Šķirkļa skaidrojumā (2)
paklupināt
paklupinât, fakt. zu paklupt,
1) zum Fall bringen; stolpern machen:
meitu;
2) dann und wann schlachten:
cāļus rudenī pa vienam vien paklupina Dond.
Avots: ME III, 46
1) zum Fall bringen; stolpern machen:
meitu;
2) dann und wann schlachten:
cāļus rudenī pa vienam vien paklupina Dond.
Avots: ME III, 46
saklupt
saklupt, intr
1) straucheln
Spr.: viņai izslīdēja kājas, tâ ka viņa saklupa MWM. X, 40. lai nesamežģītuos kāja un nepakluptu Janš.;
2) sich stürzen
(auf mehrere Subjekte bezogen): saklups zvē̦ri bariem virsū LP. I V, 2. karaspē̦ks saklūp pie zemes IV, 146. saklūp zirgiem mugurā V, 39. čūskas, kas saklupušas cīņā Vēr. II, 2;
3) zusammenfallen; zusammenschrumpfen:
Grunduls saklupa ceļuos Upītis Sieviete 86. viņa spēji saklupa uz galda ebenda 245. - salīkuse, saklupuse (Var.: sakrupuse) dē̦la māte BW. 23316, 14 var.
Avots: ME II, 651
1) straucheln
Spr.: viņai izslīdēja kājas, tâ ka viņa saklupa MWM. X, 40. lai nesamežģītuos kāja un nepakluptu Janš.;
2) sich stürzen
(auf mehrere Subjekte bezogen): saklups zvē̦ri bariem virsū LP. I V, 2. karaspē̦ks saklūp pie zemes IV, 146. saklūp zirgiem mugurā V, 39. čūskas, kas saklupušas cīņā Vēr. II, 2;
3) zusammenfallen; zusammenschrumpfen:
Grunduls saklupa ceļuos Upītis Sieviete 86. viņa spēji saklupa uz galda ebenda 245. - salīkuse, saklupuse (Var.: sakrupuse) dē̦la māte BW. 23316, 14 var.
Avots: ME II, 651