paklupt [li. paklúpti], intr., straucheln, stolpern, niederfallen: bet gan˙drīz es būtu paklupis Psalm 79, 2. sieva paklupa zem vāģiem Vēr. II, 339. [paklupt uz acīm, sich hinlegen, sich schlafen legen De̦glavs Riga II, 1, 170.]

Avots: ME III, 46

paklupt, ‡ Refl. -tiês, etwas straucheln (?): (fig.) kas šâ un tâ var p. un dze̦nas maz uz laba Dünsb. Ēstere Adams 105.

Avots: EH II, 143