paklusāmpaklusãm (unter pakluss): bē̦rni nedrīkstēja ne˙kuo bļaustīties; bij jāsēž p. Orellen.Avots: EH II, 143
iemēģināt‡ ìemẽģinât, in der Verbind. ie: ruoku; versuchen: mēs tâ paklusām iemēģinājām ruoku Jauns. B. gr.3 I, 191.Avots: EH I, 530
lēnotlè̦nuôt, tr., besänftigen, beruhigen, beschwichtigen: "nedusmojies", Vējakruogs lē̦nuoja Saul. saimnieks tâ paklusām lē̦nuo par gaidīšanu. Refl. lē̦nuôtiês, lēņuôtiês Spr., trödeln, langsam etwas machen.Avots: ME II, 461
paklusspakluss, dazu die Adv. paklusãm, paklusi, paklusu, ziemlich ruhig, geräusch1os, still, leise: raušus nuolikuši paklusā vietā LP. VII, 284. vecītis paklusām atteica Dīcm.Avots: ME III, 46
puspazagšus‡ puspazagšus, halbverstohlen: tas viss tiek darīts paklusām, p. Austriņš Raksti VII, 229.Avots: EH II, 333
tuntinātII tuntinât, murmeln, leise (vor sich hin) sprechen: ve̦cie tē̦vi kaktā ilgi abi divi paklusām tuntināja Druw. Vgl. duñdinât.Avots: ME IV, 265