apalītis
apalĩtis, ‡
2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.
Avots: EH I, 71
2) etwas Rundes überhaupt (?):
tupelīši apalīši (Var.: apaļais rācenīt[i]s) BW. 2974, 1 var.
Avots: EH I, 71
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'palīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'palīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
apalītis
apalĩtis (von apaļš), ein rundes Spännchen für Milch und Grütze AP., N.-Schwanb., Mar.
Avots: ME I, 74
Avots: ME I, 74
palīt
‡ palît,
1) ein wenig regnen:
palīsti, lietutiņ! Tdz. 39551. lītiņš palij vis Sonnaxt;
2) "krietni vien līt, ka būtu pat gana" Kaltenbr.: ka līdams palītu! Refl. -tiês "etwas regnen"
Erlaa: kad būtu vai palijies un metis mierā!
Avots: EH II, 151
1) ein wenig regnen:
palīsti, lietutiņ! Tdz. 39551. lītiņš palij vis Sonnaxt;
2) "krietni vien līt, ka būtu pat gana" Kaltenbr.: ka līdams palītu! Refl. -tiês "etwas regnen"
Erlaa: kad būtu vai palijies un metis mierā!
Avots: EH II, 151
palīte
‡ palīte, Deminutivform zu paļa I 1, der Tadel (?): sveša māte ... kaktu kaktus izšņaukāja; ... man palītes nedabūja Tdz. 46290.
Avots: EH II, 151
Avots: EH II, 151
pūpalīte
Šķirkļa skaidrojumā (7)
izpaļīt
‡ izpaļît, hinaus-, wegschaffen (?): daža laba, kas ... izpalīta nuo šejienes ārā Janš. Bandavā I, 51.
Avots: EH I, 470
Avots: EH I, 470
laimēt
laĩmêt [li. laimė´ti "gewinnen"], - ẽju,
1) tr., beglücken, Glück spenden:
Laime gāja laimē̦dama (Var.: laimuodama) BW. 9213;
2) instr., Glück haben, [glücken
Für. I]: būtu mani nē̦muši, būtu laimējuši BW. 1603, 1. ak dieviņ, nu es biju laimējuse (Var.: nu es e̦smu laimējusēs, nu man bij laimējies) BW. 22873. Refl. - tiês, glücken, gelingen: kam druoša sirds, tam laimējas. man ne˙kas nelaimējas. kaķītim laimējas palīti nuoķert RKr. XVII, 8. Subst. laĩmêšanâs, das Gelingen.
Avots: ME II, 409
1) tr., beglücken, Glück spenden:
Laime gāja laimē̦dama (Var.: laimuodama) BW. 9213;
2) instr., Glück haben, [glücken
Für. I]: būtu mani nē̦muši, būtu laimējuši BW. 1603, 1. ak dieviņ, nu es biju laimējuse (Var.: nu es e̦smu laimējusēs, nu man bij laimējies) BW. 22873. Refl. - tiês, glücken, gelingen: kam druoša sirds, tam laimējas. man ne˙kas nelaimējas. kaķītim laimējas palīti nuoķert RKr. XVII, 8. Subst. laĩmêšanâs, das Gelingen.
Avots: ME II, 409
nozīst
nùozîst: Jānīšam ... re̦tas uosas palikušas: Apalīte nuozīduse ... ilgi mīlē̦dama Tdz. 57580.
Avots: EH II, 109
Avots: EH II, 109
paipala
paîpala: mit àI 2 Nerft, Demin. paipalīte BW. V, S. 479, № 2480, 1 (neben paipala ebenda und griezīte: grieze), paipaļīte BW. 18255: paipalai (sc.: piederēja) smalki kārkli BW. 2480. Als Kuhname Etn. I, 165.
Avots: EH II, 136
Avots: EH II, 136
pampalis
pūpēda
‡ pùpê̦da 2 Oknist, = pũpêdis 1: (fig.) šis taču e̦suot tik viegli kasījis. ē, ve̦lns, kas tās par kungu ādām. tad jau šis ne˙maz nezinuot, kâ pieķerties pie tādas pūpē̦das Jauns. B. gr. 3 I, 205. Hierher gehört wahrscheinlich auch das (als Kosename für eine junge Frau gebrauchte) Demin. pūpediņa (Var.: pūpuoliņa, paipalīte) BW. 25133, 2 (aus Pilskalne).
Avots: EH II, 342
Avots: EH II, 342
šūpināt
šũpinât AP., Dond., Ruj., Salis, Stenden, (mit ù 2) Bers., Selsau, freqn., schaukeln, wiegen: ielikuši šūpalītē, sauc eņģeli šūpināt BW. 13250, 35 (aus Dond.). lūdzās, lai nešūpinājuot tik augsti A. v. J. 1899, S. 190. Vgl. li. súpinti "fortgesetzt schaukeln".
Avots: ME IV, 110
Avots: ME IV, 110