Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'palce' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'palce' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

palce

palce, die Schwemme L., der Regenbach U. Zu pelce.

Avots: ME III, 57

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atkript

atkript "?": pirsti jam atkripa (poln. palce mu skołczały) Zb. XVIII, 489; vgI. dazu KZ. XLIII, 9.

Avots: EH I, 150


palts

pal˜ts [Bauske, pàlts 2 Kl., Warkh.], -s, pal˜te [Serbigal], palts [Glück], L., die Pfütze, Lache; der Regenbach L.: cūka palti sajaukuse BW. 13765. ceļa palti sen zināju, drīz pielija, izsusēja 10987, man[i] māmiņa pirtī pēra, paltī smēla ūdentiņ[u] 1275. lai kājiņas neieminu asariņu paltītē (Var.: paltiņā 9208; 15477,

3) BW. 18813. uz ielām bija neskaidra ūdeņa paltis Vēr. I, 678. [viņas paltis Glück Ezech. 47, 11. pārvērtīs par sāls paltu Sirach 40, 30. par ūdens paltiem Jes. 14, 23. palts vielleicht (s. Petersson Etym. Misz. 38) aus *palcs (zu palce), worauf palte neben palts entstehen konnte; allerdings findet man eine"syppe"Lele palte schon in den Livl. Güterurk. I, № 683 v. J. 1500.]

Avots: ME III, 63


pelce

pel˜ce Dunika, Pl., Tr., Līn. (li. pélkė "Torfbruch"), pelcis U., ein Lok, pelciņā BW. 9208 var., eine (Wasser) pfütze Dond., Katzd.: vārna pelci jauca BW. 8788, 1. pelcē sluotu slapināja BW. 33477 var.; Urin (besonders von Kindern) Frauenb. - Nebst palce zu apr. petky "Bruch", gr. παλχός· πηλός Hes. u, a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 66, Boisacq Dict. 742), sowie (nach Būga KSn. I, 274) zu klr. полóкати, polokati, poln. płokać "spülen".

Avots: ME III, 195