Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pamīš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pamīš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

pamīš

‡ pamîš Pilda n. FBR. XIII, 54, = pamîšãn.

Avots: EH II, 157

pamîšãm, pamîšu [auch KL, Bielenstein Holzb. 358], pamîšus, pamîšis Zeib., pamîšumis Ronneb., bei L. noch pamīšams, [pamīšuons Zaravič]; wechselweise, abwechselnd: abas grāmatas bij iesietas vienūos vākuos, pamīšām lapa pēc lapas A. XXI, 228. saimnieks sūtījis pamīšus abas dienestmeitas uz māju Por. ievilka aires laivā un salika pamīšus JR. V, 5. "trīcina" vietā stāv pamīśus nere̦ti arī "tricina" BW. 422.

Avots: ME III, 72

pamīšan

‡ pamîšan Kalupe n. FBR. XVIII, 44, Pilda n. FBR. XIII, 54, = pamîšãm: gali sagāja p. kuopā Linden in Kurl.

Avots: EH II, 157

pamīšān

‡ pamîšān Kaltenbr., = pamîšãm: likt kārtis p.

Avots: EH II, 157

pamīšanās

‡ pamîšanās cisas Pilda n. FBR. XIII, 54 "?".

Avots: EH II, 157

pamīši

‡ pamîši Zvirgzdine n. FBR. X, 33, Warkl., (mit î ² ) Iw., Salis, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

pamīšiem

‡ pamîšiem Auleja, pamîšim ² Salis, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

pamīšis

pamîšis (unter pamîšãm): auch (mit î ² ) Dunika.

Avots: EH II, 157

pamīšķ

‡ pamîšķ Römershof n. FBR. VIII, 105, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

Šķirkļa skaidrojumā (10)

aceknis

I aceknis,

2) : aceknīti izauž, ja skujainu saver tâ˙pat sien kâ skujainu, tad tikai paminas jāmin cik nuo vienas puses, tik nuo uotras puses, pamīšus Linden: vērpu acekņam (Var.: acekņiem, acekļam (= aude̦klam)) BW. 7065; karriertes Gewebe Krāslava, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 2

izknotēties

izknuotêtiês (unter izknùosîtiês ): sich reinigen - auch von anderen Tieren Siuxt (mit uõ): zirgi galvas saliek pamīšām, izknuotējas.

Avots: EH I, 458

krempiski

krempiski ² "pamīšus" Dond.

Avots: ME II, 273

lest

lest,

1): auch Dunika;

3): "save̦lkuot aude̦klu, samest dzijas uz kāršu dakšiņām" Ramkau; "šķirstīt pamīšus pa vienai vai vairākām vietām" Auleja: kai izjūk šķiemiņi, vajag l., kāļ pārleš visu aude̦klu ebenda; raksts le̦sts ("?") sarkanu dziju Fil. mat. 129; ‡

4) "kaut kuo taisīt nuo daļām" Nautrēni: i. statini.

Avots: EH I, 735

mīteniski

mîteniski: kājas m. (pamīšus) vien iet Saikava.

Avots: EH I, 823

pamijs

pamijs, abwechselnd geschichteter Flachs: pamijs = lini, salikti pamīšu gubā Mar. n. RKr. XV, 129.

Avots: ME III, 70

pramišķi

pramišķi Dond., pramîš ² Iw. n. FBR. VI, 56, pre̦miš in Schleck n. FBR. VII 39, Adv., = pamīšus, wechselweise: pārrautu uzbanti saliek pramišķi un tad sašuj Dond. Wohl zu li. und apr. pra-, slaw. pro- "durch-", ai pra- "hervor-", gr. πρό "vor", la. pro- "vor-" u. a. + mît "tauschen" (das -i- kann in Dond. und Schleck aus ī gekürzt sein).

Avots: ME III, 376

satapāt

‡ satapât, mit tapas (Zapfen) befestigen: ratluoka galus salaida pamīšus kuopā un satapāja Jürgens 22.

Avots: EH XVI, 455

šķieminis

šķìeminis ² (unter šķiemene I),

1): auch Warkl.; "pamīši ejuošu dziju pāris aude̦kla me̦tuos" Auleja; "Scheidung der Aufzugfäden"
Oknist; ‡

2) "šķautne, asums" Bērzgale; ‡

3) "Vernunft, Verstand"
Oknist: tev dzīvuošana iet bez šķiemiņa; zu dieser Bed. vgl. šķiemene II.

Avots: EH II, 640

zakada

*zakada od. *zakads "?": pluostnieki iet cits citam talkā jeb zakadā Etn. IV, 61. iesim zakadā nuodabūt pluostu nuo sēkļa Lennew. viņi visi iet zakadā, cits citu aizstāv visi Bers. zakadā ("pamīšus, rakstā") kult ("pamīšus, Fehsen. zakadā iet, hintereinander gehen Gilsen; gemeinsam etwas tun Altenwoga; einander (bei der Arbeit) behilflich sein Bewershof; einander zur Hilfe gehen Lubn., Meiran: pluostnieki iet zakadā, kad jāsāk pluosti laist tāļāk,vai kad kāda nelaime citiem gadījusies Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 682