Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pampa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pampa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (30)

appamparāties

appamparâtiês, (durch Heirat) inverbindung treten: labi, kad dabūn tikušu cilvē̦ku. iekam ar kaut kādu appamparājas, tad labāk lai ne˙kāds! Janš. Bandavā I, 28.

Avots: EH I, 104


impampa

impampa (unter im̃pampis ) oder *impamps,

1): iztaisīt... tādu imparnpu Pas. VIII, 286.

Avots: EH I, 430



nopamparāt

nuopantpaŗât Frauenb. "(sehr dickes und unebenes Garn) zusammenspinnen".Refl. -tiês ebenda (mit am̃ ), sich dicht ankleiden.

Avots: EH II, 73



pampa

pam̃pa, ‡

2) "cūka" [?] NB. (mit am̂ 2 ): tā ir gan re̦sna p.;

3) "ein kurzer, dicker und ästiger Baum (z. B. eine Fichte, Eiche" ;
mit am) Spiess.

Avots: EH II, 157


pampa

pam̃pa [Arrasch, C., pam̂pa 2 Dond., Bauske, Wandsen], die Anschwellung: juo Grieča min, juo pampa pampst (Rätsel) RKr. V1I, 1128. kaulu ādas iekaitumi ar pampu Etn. I, 83.

Avots: ME III, 72


pampaļa

pampaļa,

2): "re̦sni, nevīžīgi saģē̦rbusies meita" (mit am̃) Sermus.

Avots: EH II, 157


pampaļa

[pampaļa,

1) eine Samenkapsel:
ruozēm aizme̦tas pampaļas;

2) etwas Dickes:
liela pampaļa (von einer Beere)!]

Avots: ME III, 72


pampalājs

pam̂palājs 2 Perkunen n. FBR. XVIII, 127, das Kartoffelfeld.

Avots: EH II, 157


pampaļāties

pampaļâtiês,

2): auch (mit àm) Burtn.;

3) "?": vērpu, vērpu, pampaļājuos. sunim bikses, kaķim vamzis Tdz. 37189. Sehwers Unters. 85. lässt es in der Bed. 1 aus balt.-d. pampeln "einen dick kleiden, anpampeln" entstanden sein.

Avots: EH II, 157


pampalis

pam̃palis: auch Gudenieki; rācentiņš pampalītis BW. 2974 var. (aus Kabillen).

Avots: EH II, 157


pampara

pampara, verächtliche Bezeichnung fūr eine Frau: lai Jē̦kabs ar sievietēm tura uotru galu. ... kuo viņš ar tādām pamparām ("?") izdarīs pret mums Janš. Bandavā II, 197.

Avots: EH II, 157


pamparāt

‡ *pamparât, zu erschliessen aus sapamparât.

Avots: EH II, 157


pamparāt

‡ *pampaŗât, zu erschliessen ausnuopampaŗât.

Avots: EH II, 158


pamparāties

pam̂parâtiês 2 , ‡

2) sich einlassen (befassen) mit:
māte ar muižu un kungiem p. ... negribēja un ... turējās nuo tiem nuostāk Janš. Mežv. ļ. I, 380. zaglim pašam būtu jāpamparājas ar sievu un bē̦rnu vākšanu II, 257 f.

Avots: EH II, 157


pamparāties

[pam̂parâtiês 2 Nigr., Mitau, = pampaļâtiês 1.]

Avots: ME III, 72


pamparēt

‡ *pam̂parêt 2 , zu erschliessen ausnuopam̂parêt 2.

Avots: EH II, 158


pampari

pam̂pari 2 : zerfetzte Kleider Gramsden; "saraustīti, nuo valgu galiem sasaistīti jūgumi" Gramsden, (mit àm) Rencēni.

Avots: EH II, 158


pampari

pam̂paŗi 2 NB. "nuolāpītas drēbes": tas pat svētdienās pampaŗuos staigā.

Avots: EH II, 158


pampari

pam̂pari 2 (Nigr., um Libau, Mitau, Kroppenhof, pam̂paras 2 Nigr.], die Lumpen: māte mani mācīja šūstīt, lāpīt, nu mani vedīs pamparu dē̦lam VL.

Avots: ME III, 73


pamparot

pamparuôt, tr., schlecht flicken Etn. I, 105.

Avots: ME III, 73


pamparot

II pam̂paruôt 2 Iw., Kal., Turlau, schwatzen.

Avots: EH II, 158


pamparot(ies)

III pamparuôt(iês) Edwalen, sich saumselig ankleiden.

Avots: EH II, 158


pampars

[pampars,

1) ein kräftiger, stämmiger Mann:
tāds pampars var viens pats ve̦zumu celt; pamparinš, ein Knirps Ladenhof;

2) "ce̦lms, ve̦cs, sakaltis kuoka gabals" Serben, Bauske;

3) e1n Schimpfname
Akn.;

4) "jauna, cieta kuoka daļa, kas izaug kuoka ievainuojuma vietā" Alt-Rahden.]

Avots: ME III, 73


pampasa

[pampasa (??) "sausa, asa zâle purvainās pļavās, aug čumuriem; saknes cieši savijas kuopā un izveiduo ciņus" Adleenen; sehr fraglich.]

Avots: ME III, 73


pampasas

pampasas, die Lumpen, alter Kram: met savus kankarus (Var.: savas pampasas) vienā vietā! BW. 16902. [Fehlerhaft für pamparas?]

Avots: ME III, 73


sapampaļāties

sapampaļâtiês, sich übermässig anziehen: kad kāds aukstā laikā uzve̦lk vairākus kažuokus, satinas ar lakatiem, tad viņš ir sapampaļājies Alt - Rahden. satinies jeb sapampaļājies kâ pampaļa Lennew.

Avots: ME II, 696


sapampaļot

sapam̃paļuôt Sermus, übermässig dicht (und liederlich) ankleiden. Refl. -tiês Sermus, = sapampaļâtiês.

Avots: EH XVI, 434


sapamparāt

sapamparât Alt - Autz, sapamparuôt Bauske, schlecht flicken. Refl. sapamparuôtiês, sich in alte, unordentliche und zerrissene Kleider kleiden Ukri.

Avots: ME II, 696

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

pamaļāties

[pampaļâtiês,

1) (mit N.-Peb., Nötk., Bauske) sich sehr warm ankteiden od. einhüllen, sich vetmummen
Selg. (mit am̂ 2, Bers., Annenburg, Lennew., Sauken, Druw., Odsed; "tīņāties" Alt-Rahden;

2) (mit m̃)"tūļuoties" Druw., Talsen.]

Avots: ME III, 72

Šķirkļa skaidrojumā (6)

impampis

im̃pampis, pampa">impampa Naud.,

1) durch eine Zaubermittel hervorgerufene Verkettung, Verbindung lebender Wesen und unbelebter Gegenstände in eine unlösliche Einheit. In den lettischen Märchen wird erzählt, wie eine Frau von ihrem Manne beim Ehebruch ertappt wird, und wie dieser durch ein Zaubermittel (Zauberhammer) eine Trennung der Ehebrecher vereitelt, undwie alles, was mit den Ehebrechern in Verbindung kommt, sich mit ihnen unlöslich verbindet
Kand.;

2) eine Verbindung überhaupt,
kuopā saauguši kartupeļi vai ābuoli; [im̂pampis, 2 dzijas vai auklas mudžeklis Selg.] So auch von Menschen: kad vairāk saķē̦rušies kuopā, tad saka: viņi saķē̦rušies impampī Etn. IV, 34. Gewöhnlich eine Verbindung nicht zusammengehörender Dinge, etwas Ungewöhnliches: liela, gaŗa impampa, peļu sūds galā (Rätsel: Binsen);

3) impampa, das männliche Glied
Naud.; [

4) im̃pampis, ein Schimpfwort Wilzen. impampis 1 ist wohl aus deutschen Märchen ähnlichen Inhalts übernommen; Prof. P. Schmidt verweist auf die Redensart "Himphampf kleb an!" Boltu u. Polivka Anmerk. zu den Kinder- u. Hausmärchen der Brüder Grimm II, 41].

Avots: ME I, 707


impava

impava, die Reihe (?): atvāķāmies visa gaŗu gaŗā i., citi jāšus, citi braukšus Janš. Mežv. ļ. II, 508. Wohl aus impampa umgebildet.

Avots: EH I, 430


mērce

mḕrce, die Tunke, Sauce: mērces... ē̦d pie biezputrām, tad arī pampaļiem,

A) pie biezputrām:

a) tauku mērce - izkausē̦ti cūku tauki ar gaļas gabaliņiem;

b) sviesta mērce - izkausē̦ts sviests,

c) piena un salda krējuma mērce, kur,ai pieme̦sta sāls;

B) pie sausiem pampaļiem (tādiem, kas nav vārīti zupā:

a) rūguša piena mērce ar pieliktu krējumu un sāli;

b) siļķu sālījuma mērce, pagatavuota nuo siļķu sālījuma un tam pielikta piena vai arī pakrējuma;

c) sviestnīņas Etn. I, 42. uogu sulu mērces Mat. kas viņai liels palika? drusciņ cepeša mērces un apskrubināti kauliņu Degl. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 617



pentups

pe̦ntups, die Kartoffel U., Preekuln (in Kurl.), Gramsden. Vielleicht durch Metathese aus *pe̦mputs (vgl. le. pampaļi. pimpuļi und zum Suffix li. pumputis dass.; in Betracht kommt auch le. kar̃tupis dass.), wobei dies pe̦ntups als das vermeintliche Stammwort einem deminutivisch aussehenden *pe̦ntupelis (vgl. kar̃tupelis) entnommen sein kann.

Avots: ME III, 200


piepampt

pìepampt, anschwellen: dzīslai piepampstuot MWM. X,4. man piepampa vēderiņš BW. 34726 var. piepampuši padebeši Stari II, 931. Subst. piepampums, die Geschwulst: lapu kātiņu apakšgalā atruodas it kâ kāds piepampums Vēr. II, 721.

Avots: ME III, 278