Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'papīris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'papīris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (9)
atķibināt
‡ atķibinât ab-, weg-, loslösen: pavasarī naģes nevar a. vienu nuo uotras Dunika, OB., Rutzau. a. dadžus nuo drānām ebenda. a. papīri (ein angeklebtes Papier) Rutzau. Refl. -tiês, sich ab-, loslösen (von etwas Angeklebtem): pieķibinātais papīris atķibinājies nuost Rutzau.
Avots: EH I, 152
Avots: EH I, 152
atķibt
atlipt
atlipt (unter atlipinât; li. atlìpti), zusammengeklebt sich loslösen Dunika, Kal. u. a.: pielipinātais papīris atkal atlipis.
Avots: EH I, 154
Avots: EH I, 154
ķibt
ķibt,
1): papīris ķīb ("līp") pie pirkstiem Dunika; ‡ 2; (prs. ķibju) "greifen"
Rutzau: ķ. ap kaklu.
Avots: EH I, 701
1): papīris ķīb ("līp") pie pirkstiem Dunika; ‡ 2; (prs. ķibju) "greifen"
Rutzau: ķ. ap kaklu.
Avots: EH I, 701
pieķibt
pierunāt
pìerunât,
1) nebenbei erwähnen
Bergm˙n.U,;
2) sprechend erreichen, das Ausgesprochene heraufbeschwören:
taisnība sakāmam vārdam, ka tuo, kuo runā, reiz pierunā Janš. Dzimtene 2 I, 334;
3) bereden, (zu etw.) bewegen:
runā tē̦vs, runā māte, runā pieci bāleliņi, manis vienas nevarēja tautiņām (Var.: tautiņās) pierunāt BW. 14997. māsiņ..., kam ļāvies pierunāt tādam zē̦na knēvelim? 24547, 4. palīdziet, labi ļaudis, meitu mātes pieŗunāt! 14790. tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. vīŗs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem VII, 1126;
4) antragen, vortragen (z. B. beim Gericht)
Bergm. n. U.;
5) nācu pierunāt Angern n. U., = atnācu rakstīties;
6) mit Zauberworten versehen
Oppek. n. U.: pierunāts papīris. Refl. -tiês, sich überreden; einander überreden: tē̦va dē̦ls ļāvies pierunāties LP.III, 100.
Avots: ME III, 286
1) nebenbei erwähnen
Bergm˙n.U,;
2) sprechend erreichen, das Ausgesprochene heraufbeschwören:
taisnība sakāmam vārdam, ka tuo, kuo runā, reiz pierunā Janš. Dzimtene 2 I, 334;
3) bereden, (zu etw.) bewegen:
runā tē̦vs, runā māte, runā pieci bāleliņi, manis vienas nevarēja tautiņām (Var.: tautiņās) pierunāt BW. 14997. māsiņ..., kam ļāvies pierunāt tādam zē̦na knēvelim? 24547, 4. palīdziet, labi ļaudis, meitu mātes pieŗunāt! 14790. tikmē̦r labinājies, kamē̦r pierunājis LP. V, 144. vīŗs pierunājis kādus biedrus par līdzgājējiem VII, 1126;
4) antragen, vortragen (z. B. beim Gericht)
Bergm. n. U.;
5) nācu pierunāt Angern n. U., = atnācu rakstīties;
6) mit Zauberworten versehen
Oppek. n. U.: pierunāts papīris. Refl. -tiês, sich überreden; einander überreden: tē̦va dē̦ls ļāvies pierunāties LP.III, 100.
Avots: ME III, 286
sagomīt
sagomīties
saķezēt
saķezêt, verhunzen, verderben (tr.), besudeln: s. gaļas bļuodu (izje̦muot, bet neapē̦duot gaļu) N.-Peb. - Refl. -tiês, sich besudeln U.; in dieser Bed. in Dunika die aktive Form: papīris saķezējis.
Avots: ME II, 663
Avots: ME II, 663