Paplašinātā meklēšana

‡ appamparâtiês, (durch Heirat) inverbindung treten: labi, kad dabūn tikušu cilvē̦ku. iekam ar kaut kādu appamparājas, tad labāk lai ne˙kāds! Janš. Bandavā I, 28.

Avots: EH I, 104

‡ atķe̦parâtiês Frauenb., Siuxt, = atķe̦puruôtiês: Andžus neizcieta vis tuo vē̦de̦ra guļu, atķe̦parājās gan! Frauenb.

Avots: EH I, 151

‡ čûparât ² Frauenb. "fortwährend siepen, wasserig eitern".

Avots: EH I, 298

ìeķe̦parâtiês, ìeķe̦puruôtiês, hineinpurzeln, hineinzappeln: ieķe̦parājās laivā LP. VI, 341.

Avots: ME II, 34

‡ izkaparâtiês, = izķe̦parâtiês: es nuo bedres izkaparājuos laukā Bers. und Serben n. A. XVI, 475, AP., Kārsava, Kreuzb., Mar.; daneben izkaparêtiês Smilten, izkaparuôtiês Ermes.

Avots: EH I, 453

izķe̦parâtiês: (fig.) kaimiņš izķe̦parājies nuo visiem parādiem Frauenb.

Avots: EH I, 460

izķe̦parâtiês, izķe̦puruôtiês, herauszappeln: saimnieks paguvis izķe̦parāties nuo laivas LP. VII, 498. viņš izķe̦puruojās nuo tīkla Brig.

Avots: ME I, 759

‡ izpimpaŗâtiês Frauenb. "=izraudâtiês (von Kindern)".

Avots: EH I, 471

‡ `kaparâtiês, zu erschliessen aus ‡ izkaparâtiês.

Avots: EH I, 586

ķeiparât, -ãju, ķeipuruôt, = ķe̦parât.

Avots: ME II, 360

ķe̦parât, Refl. -tiês: auch Blieden, Siuxt; widerstreiten Frauenb.

Avots: EH I, 696

ķe̦parât, -ãju, ķe̦paruôt, ķe̦puruôt, gew. refl. -tiês, [ķe̦parâtiês PS., ķe̦puruôtiês Trik.], zappeln, sich mühsam forthelfen, sich abquälen: bē̦rns ķe̦parājas un bļauj Frauenb. vē̦lns ķe̦parājies kâ traks palikdams LP. VI, 476. puika ķe̦paruojas ar ruokām un kājām Saul. Bē̦rtulis dvesa un ķe̦puruoja kājām Blaum.; (pretīm) ķe̦puruoties, sich entgegenhalten: viņš, nabadziņš, gan ķe̦puruojās pretim, bet ne˙kas nelīdzēja. [Vgl. kaparuôtiês: k- dürfte litauischen Ursprungs sein, vgl. li. išsikẽ puruoti "vargiai išlį̃sti."]

Avots: ME II, 366

‡ ķiparâtiês, = ķe̦parâtiês: ar ruokām un kājām ķ. Dünsb. Bērnu audzināš. 20.

Avots: EH I, 703

‡ lum̂parât ² Frauenb. "ungeschickt (hinkend) gehen": zaķis lumparā pa arumiam.

Avots: EH I, 761

nùoķe̦parâtiês, nuoķe̦purētiês, nuoķe̦purôtiês, sich abzappeln: vērsis nuoķe̦parājās un bija beigts LP. VI, 405.

Avots: ME II, 805

‡ nuopantpaŗât Frauenb. "(sehr dickes und unebenes Garn) zusammenspinnen". ‡ Refl. -tiês ebenda (mit am̃ ), sich dicht ankleiden.

Avots: EH II, 73

‡ nuopim̂paŗât ² Frauenb. "nuoraudāt". Refl. -tiês ebenda "nuoraudāties".

Avots: EH II, 74

‡ nuopļe̦parât Frauenb., = nùopļeperêt.

Avots: EH II, 77

‡ *pamparât, zu erschliessen aus sapamparât.

Avots: EH II, 157

‡ *pampaŗât, zu erschliessen aus ‡ nuopampaŗât.

Avots: EH II, 158

pam̂parâtiês ² , ‡

2) sich einlassen (befassen) mit:
māte ar muižu un kungiem p. ... negribēja un ... turējās nuo tiem nuostāk Janš. Mežv. ļ. I, 380. zaglim pašam būtu jāpamparājas ar sievu un bē̦rnu vākšanu II, 257 f.

Avots: EH II, 157

[pam̂parâtiês ² Nigr., Mitau, = pampaļâtiês 1.]

Avots: ME III, 72

[parãt, ein wenig schelten: viņu vajadzē̦tu drusku parāt. Refl. -tiês, eine Weile schelten (intr.): viņam atkal gribas parāties.]

Avots: ME III, 89

[parãtns, ziemlich artig: viņš tāds parātns puika.]

Avots: ME III, 89

pim̃paŗât, s. pimparuôt.

Avots: ME III, 218

‡ saķeparât Frauenb. "nekārtīgi saspārdīt": s. deķi.

Avots: EH XVI, 422

sapamparât Alt - Autz, sapamparuôt Bauske, schlecht flicken. Refl. sapamparuôtiês, sich in alte, unordentliche und zerrissene Kleider kleiden Ukri.

Avots: ME II, 696

sasparâtiês C., sasparîtiês Golg., Ar., Saikava, = sasparuoties.

Avots: ME III, 740

‡ sparâtiês Smilt., = sparuôtiês: sparāšuos, kā tieku pie graša Seibolt Zelta Emma 37.

Avots: EH II, 546

‡ sûparât ² Frauenb., eitern: pumpas sūparā.

Avots: EH II, 608

uzķe̦parâtiês, ‡

2) sich wirtschaftlich emporarbeiten, wohlhabend werden
Frauenb.

Avots: EH II, 727

uzķe̦parâtiês, uzķeperêtiês Saikava, uzķe̦puruôtiês Bauske, Salis, = uzķe̦buruôtiês: bē̦rns uzķeperējās uz mūriņa Saikava.

Avots: ME IV, 349

ķe̦puruôt, gew. refl. ķe̦puruôtiês, zappeln. S. ķe̦parāt.

Avots: ME II, 367

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

pašizgudruôts, selbsterdacht: pašizgudruots aparāts Konv. ² 2154.

Avots: ME III, 112

pìepũlêt, anstrengen: pārāk gaiša gaisma piepūlē acis Straut. Vesel. 22. Refl. -tiês, sich (übermässig) anstrengen: bārenīte, piepūlējusies un piete̦kājusies, iemieg viegli Janš. Bārenīte 15. bij briesmīgi karsts laiks; nabadziņš piepūlējies galā LP. V, 176. Subst. pìe-pũlêšana, das Anstrengen: gręmuojamā aparāta stiprāka piepūlēšana Vēr. II, 220; pìepũlêšanâs, das Sichanstrengen, die Anstrengung.

Avots: ME III, 281, 282

I sagrìezt, tr.,

1) zusammendrehen, -wickeln, (her)umdrehen, -kehren, verdrehen, seitwärts drehen, kehren, lenken:
žņaudzekli ap purnu sagriezt SDP. I, 11. sagriež bārzdu ķīlītī BW. 13170. riņķī astes sagriezuši 14431. tie sagriež labi prāvas siena grīztes BW. III, 1, 23. gurstē sagriezts lakats Etn. III, 28. mati sagriezti virs galvas Stari I, 69. mati bij sagriezti pakausī. . . grīztē R. Sk. II, 251. sagriezis (savirpinājis) vārpas kuškuos LP. VI, 124. pēc pavediena sagriezts, fadenformig zusammengedreht Brasche. sagriezuse ģīmi kâ vīšķi Libek Pūķis 5. brāļi sagriezuši ce̦pures uz vienu ausi JK. V, I, 27. sagriezt krūtis pretī Aps. V, 4. sirmi zirgi auzas ēda, muguriņas sagriezuši BW. 19823. sagriez, dievs, rudzus, miežus Jāņa tē̦va tīrumā! 32852. sagriezt luopus čupā, das Vieh zusammentreiben Grünh. sagriezu luopus mežiņā, lai nepamana, kur ganu Latv. tie luopus sagriež uz guļu Plūd. Rakstn. I, 108;

2) zudrehen:
zārks bijis ar klūgām cieši jāsagriež LP. VI, 109. Refl. -tiês,

1) sich zusammendrehen, -wickeln, sich verdrehen; sich seitwärts kehren, die Richtung ändern:
jumti sagriezušies un sabuozušies Seifert Chrēst. III, 3, 44. zirgi sagriežas gar mietiņiem, die Pferde wickeln das Seil um den Stab so, dass es kurz wird und sie nicht mehr von der Stelle kommen Grünh. bē̦rni iebrēcās un sagriezās vienā muskulī Pasaules lāpītājs 23, guovis sagriezās muskulā un apgulās uz sagre̦muošanu Vēr. II, 1290. viņa duomāšanas aparāts bij uotrādi sagriezies ebenda 34. vējš sagriezies, der Wind hat sich geändert Mag. XIII, 3, 63;

2) Part. praet. sagriezies, verstimmt, übellaunig:
muižas kungs aizgāja sagriezies uz mājām LP. IV, 22. vīrs tāds sagriezies pāriet mājās VI, 10.

Avots: ME II, 630